Kā būtu, ja būtu?

Kā būtu, ja būtu

Jautājuma “Kā būtu, ja būtu?” divas sejas. Viens no spēcīgākajiem koučinga jautājumiem ir „Kā būtu, ja būtu?”
Vai esi padomājis, ka jautājumam ir divas sejas?

Kā būtu, ja būtu? – spožums un posts.

Nav svarīgi, vai tas ir koučinga process, vai ikdienas saruna, ir kāds ļoti spēcīgs jautājums, kurš ļauj cilvēkam uz savu jautājumu, problēmu vai uzdevumu paskatīties no cita skatu punkta. Tad, kad sastopies ar atrunām vai aizbildinājumiem, ir iespējams pajautāt: “Bet, kā būtu, ja būtu… resursi, ideja, risinājums, utt..” Ja svarīgi būs atrast vainīgo, tas tiks atrasts jebkurā gadījumā, un nekas nebūs līdzēts pat ar visspēcīgāko jautājumu palīdzību. Tomēr, zinot šī jautājuma spēku, ir ļoti viegli pamanīt, ka tik pat lielā mērā, cik tas dara labu, šis jautājums ir spējīgs radīt arī postu. Tam ir divas sejas. Kāpēc? Lasi tālāk!

 

10 “Cirvja jautājumi”, kas nocērt tavu ideju

Cirvja jautājums, ir jautājums, kas tevi attur no tūlītējas rīcības. Tas ir jautājums, kurš tevi apstādina, liek padomāt, vai aizmirst savu ideju pavisam. Latviešu sakāmvārds vēsta: “7 reizes nomēri, un vienu nogriez!” Bet vai tā ir vienmēr? Cik bieži tu vispār tiec līdz griešanai, pēc tik darbietilpīgas mērīšanas? No otras puses, šis jautājums ir kā personīgās drošības buferis – tas, kurš nerīkojas, nekad nav vainīgs, vai ne? Vainīgi ir citi! Ja nerīkojās, pats vainīgs! Ja kļudījās, pats vainīgs…

Kā būtu, ja būtu:
1. ja mēs tomēr to saskaņotu ar…
2. ja mēs vēl mazliet padomātu par…
3. ja mēs pagaidītu, kamēr…
4. ja mēs neskrietu vilcienam pa priekšu…
5. ja mēs to atsāktu citreiz, ar skaidru galvu…
6. ja mēs vēlreiz kārtīgi izanalizētu…
7. ja mēs pajautātu atļauju, vai drīkst…
8. ja mēs paskatītos, kā to dara citi…
9. ja mēs noskaidrotu viņu (citu) viedokli…
10. ja mēs nedarītu to, kas neattiecas uz mums…

Atbildība, drošība, pārliecība, uzticība… vai Atlikšana?

 

10 iemesli, kāpēc tu sniedz “Cirvja atbildes”

Pievērs uzmanību – tāpat, kā Cirvja jautājums, ir arī Cirvja atbilde. Bieži vieglāk un ērtāk  ir saglabāt savu seju un komforta zonu ar nekā nedarīšanu, kura tiek paslēpta zem iedomātas darīšanas. Un tāpēc netiek teikts NĒ, kurš apliecina bezspēcību, un to tā kā kauns atļauties, tā vietā izmantojot izvairīšanās un manipulācijas taktikas. Tas, kurš nerīkojas, nekļūdās – to mēs jau noskaidrojām.

Cirvja atbilde rada maldinošu ilūziju, tā vietā, lai Apzinātos. Ilūzija ir un paliek ilūzija, neatkarīgi, vai tu māni sevi, vai citus. Tā ir kā miglas plīvurs, kuram it kā var redzēt cauri, bet patiesībā negribas saskatīt, kas paslēpts. Un ir tik vienkārši pēc tam attaisnoties – es neredzēju, nepamanījo, jo redz, brilles bija aizsvīdušas.

„Ir tā, kā tas ir!”

Iemesli, kāpēc tu spēlē paslēpes:
1. es vēlos izskatīties, izklausīties labāks…
2. man svarīgi, lai mani novērtē, uzslavē…
3. baidos paskatīties patiesībai acīs…
4. nedaudz sameloju citiem, sīkums…
5. un meloju pats sev, tāpat neviens nezin…
6. tikai mazliet izskaistinu realitāti..
7. Nemaz nedrīkstu teikt patiesību, jo…
8. ticu, ka to rīt izdarīšu, nu labi – parīt..
9. nu kāda starpība…
10. visiem tāpat taču viss vienalga…

Atbildība, ilūzija, meli… vai Bez-Atbildība?