Dabas elementi un personība

Dabas elementi

Vai dabas elementi un personība ir saistāmi lielumi? Ja četras dabas stihijas pieņem par četriem personības tipiem, veidojas rakstura iezīmes, kas spilgi izceļ pozitivās īpašības un lietas, ko vajadzētu uzlabot, ja ir tāda nepieciešamība.

Zemes personība

Zemes personība ir cilvēks, kam svarīgs viss reālais, fiziskais un empīriskais, jeb prakse un pieredze. Viņš mācās darot. Viņš dzīvo pēc principa: Labāk zīle rokā, ne mednis kokā. Šis cilvēks ne sapņo, viņam nav tālu vīziju vai romantisku vēlmju. Viņa mērķi ir sasniedzami, un viņš pacietīgi un metodiski iet to virzienā. Viņam patīk lietas, kas ir taustāmas, kurām var pieskarties, kuras var redzēt, kas ir kā prece, produkts, vai kaut arī necila, bet manta.

Viņš ļoti mīl savas mājās, un, lai arī ne vienmēr tās ir ideāli kārtīgas, tas ir viesmīlīga vieta, ar ērtām mēbelēm, klātu galdu, vērtīgām gleznām vai vismaz puķupodiem. Zemes cilvēkam ir augsti attīstīts mājsaimnieka instinkts; mājās vienmēr ir vieta, kur viņš vēlas atgriezties, un būt tur pastāvīgi, jo “Mans nams ir mana pils”. Viņš ne tikai pirmais viesībās ceļas kājās, lai dotos mājup, bet arī ne labprāt maina dzīves vietu, jo dzimtas saknēm vai paša sūnām ir milzu nozīme viņa dzīvē. Zemes personība nemīl ceļot vai kaut kur doties – tā vietā viņš labprāt rušinās savā piemājas dārziņā ar viedokli, ka nav nekā tāda, ko būtu vērts redzēt.

Zeme personība attiecībās ir uzticams, nerada konfliktus un ilgstoši saglabā uzticību savam cilvēku lokam. Tas nozīmē, ka jaunpienācēju uztver kā draudus savai apkārtnei un, lai to pieņemtu ir vajadzīgs ilgs laiks. Lai iekļūtu zemes personības cilvēka lokā, sevi ir jāpierāda ar zemes smaguma cienīgu darbu. Bet tad, kad tas ir izdarīts – attiecības, mīlestība un arī darbavietas – viss mēdz būt ilgtermiņa. Zemes cilvēki ir ģimeniski un pragmatiski. Arī viņu ķermenis ir viņu mājas, un viņi par to rūpējas…daudz un labi ēdot. Tāpēc zemes cilvēkiem ir tendence uz aptaukošanos. Lai gan viņi mīl fiziskās aktivitātes, viņi ne līdz galam izmanto Uguns enerģijas spēku un nespēj nodedzināt lieko, jo vienmēr sevi pažēlos no liekām mocībām.

Zemes cilvēki var būt spītīgi un ļoti ietiepīgi. Viņi var atteikties mainīt savas domas vai uzskatus, pat tad, ja viņi acīm redzami ir iestrēguši un tas traucē pašam. Ar viņiem ir grūti diskutēt, viņi turēsies pie savas nostājas un neatkāpsies kaut vai principa pēc, jo tāds viņu dabiskais stāvoklis – nemainīt vidi, agregātstāvokli un viedokli. Arī viņu joki var būt smagnēji, ne visiem saprotami. Daļa zemes zilvēku visār ir bez humora izjūtas, jo visam jābūt smagam un nopietnam, tikai tad tam ir vērtība. Zemes cilvēku var būt grūtības “izvilkt” ne tikai no mājas, bet arī no viņa komforta zonas – visur viņš ieaug ar saknēm. Ir pat iespējams, ka ārkārtas situācijās Zemes cilvēks var izturēties negodprātīgi un nodevīgi, jo bailēs no pārmaiņām darīs visu ispējamo, lai saglabātu veco iekārtu.

Zemes cilvēkam tikai pašam ir izvēles iespēja līdzsvarot sevi, pēc nepieciešamības pievienojot savai stihijai Uguns, Ūdens un Gaisa enerģiju, jo “uzbrukumu” no ārpasaules tas nepieņems. Viņa solījumiem var ticēt daļēji – tikai tad, ja tie būs saskaņā ar viņa pasauli, tad lietas notiks, je nebūs – viņš absolūtā mierā un stabilitātē turpinās pats savu zemes ceļu, kaut arī būs solījis.

Ūdens personība

Ūdens personība ir cilvēks, kas dzīvi veido pēc sajūtām un jūtām, jo, viņaprāt, domāšana neko nerisina vai pat ir mākslīgi sarežģīts process. Viņam ir lieliskas attiecības ar intuīciju: viņš ir līdzjūtīgs, maigs, empātisks un gādīgs. Tomēr viņš ir slikts klausītājs, jo vislabprātāk klausās pats sevī. Viņa moto ir ”Plūstu pa straumi, turp, kur tā mani nes. Viņu kustības virzienu ne vienmēr zina viņi paši, tāpēc arī citiem tas ir negaidīts unneparedzams.

Ūdens cilvēka atvērtā sirds padara viņas dāsnu un sabiedrisku, lai gan ne visi Ūdens cilvēki sabiedrībā mēdz “burbuļot” skaļi. Bieži vien viņi ir ļoti sapņaini, tiem var patikt misticisms, okultisms vai metafizika. Ūdens cilvēki labprāt meditē, kūpina vīrakus, viņiem patīk tvaika pirtis un ūdens rituāli. Ūdens cilvēki bieži vien ir atzīti mākslinieki, tomēr ne visi sapņus atšķir no mērķa.

Ūdens cilvēki parasti kustas ar juteklisku grāciju un tiem piemīt liegi žesti, kas atgādina ūdens plūsmu vai ūdenszāles. Viņi ir plastiski un viņu acis ir dziļas, kā bezdibens atvari. Ūdens cilvēkiem patīk ģērbties plandošās drēbes vai valkāt aksesuārus, kas atgādina oļus vai ūdens augus. Viņiem patīk noslēpumainība un nekonkrētība, tā saglabājot savu iespēju jebkurā brīdī mainīt tecējuma gultni. Ne visam tam, ko viņi saka var ticēt, jo viņi viegli maina domas. Daži Ūdens cilvēki var “neburbuļot” un būt pat ļoti klusi, tāpēc vairāk pielīdzināmi pazemes, aukstiem un dzestriem ūdeņiem.

Viņi ir romantiski; viņi mīlestību dod un saņem viegli. Daži dalās ar sevi nevaldāmi, bet daži ir ļoti noslēpumaini, vispirms ievācot par sevi intersesējošo personu informāciju, pirms atvērties emocijām. Tomēr ne visi ir īpaši seksuāli; daudziem fiziskais kontakts ir kā uzmanības novēršana no mīlestības emocionālās un garīgās dabas. Tiem nav nepieciešams piepildījums. Pie tam – sekss kā process nedod viņiem iespēju daudz runāt, kas ir viens no viņu labsajūtas kritērijiem.

Viņu jūtīgums rada viņiem problēmas. Depresija vai dažādas atkarības ir normāla parādība, un, nespējot valdīt negatīvās emocijas, daži var veikt pat neracionālas vai psihiski nelīdzsvarotas darbības. Asaras, drāma, pacelta balss viņiem ir nepieciešama, lai savā izpratnē panāktu situācijas nopietnību un svarīgumu. Viņi var būt tikpat pretrunīgi kā plūdmaiņa, mainot savas domas bieži, kamēr citi apjūk viņu emociju un solījumu virpuļos. Viņu jutība var sist augstu vilni, saņemot negaidītu emocionālu piezīmi kā galveno dienas notikumu, un aizverot ūdens cilvēka plūsmu pret to, kurš viņu “aizvainojis”.

Ūdens cilvēkam vajadzīgs liels spēks un apņemšanās, lai kompensētu sevi ar Gaisa racionalitāti, Uguns izlēmību un Zemes sazemēšanos.

Uz ūdens cilvēka solījumiem labāk nepaļauties – ar strauta vieglumu un skaistumu tos devis un apsolījis, kā ūdens viņš ātri aizplūdīs tālāk, tik pat viegli tos aizmirstot. Ūdens cilvēks vienmēr izvēlas sev vieglāko un ērtāko gultni. Pie atgādinājuma atskanēs čalojošs solījums kaut ko paskatīties un padomāt, bet, ja vērīgi ieklausīties viņa tiektajā, patiesībā solījumu jau nevar dzirdēt – ir tikai ūdens tvaiku ilūzija par vēlamo. No otras puses – ja viņš pats ir ko apņēmies sasniegt, tad neviens aizsargvalnis nepasargās no ūdens ielaušanās – viņš vienmēr atradīs vietu, pa kuru iztecēt cauri.

Uguns personība

Uguns personība ir cilvēks, pār kuru valda kaislības. Uguns ir impulsīva. Viņi vienmēr ir “sasviluši” vai ar ideju, vai mērķi, vai cēloni, procesu vai sekām. Viņi ir dabas doti līderi, jo nodod savas kaislības ar tādu intensitāti, kas liek citiem aizdegties. Uguns cilvēki var būt aizraujoši, fascinējoši, tādi, ka nav iespējams atraut acis, kā skatoties ugunskura liesmās. Un viņi var būt arī bīstami, dedzinoši un sadedzinoši. Viens, Uguns cilvēka izpratnē nepareizs gājiens, un ne tikai tuvākā apkārtne, bet arī pasaule un tilti tiek sadedzināti.

Viņš nedomā, kā Gaisa personība, vai nejūt, kā Ūdens personība, viņš dzīvo pēc principa Es to vienkārši zinu. Viņš iet ar savu pārliecību un iet tieši, precīzi un asi kā liesma. Viņa apņemšanās, ja tā ir patiesa, tiks pilnībā realizēta, neatkarīgi no tā, kas tas ir, un kas vai kurš ceļā tiks nodedzināts.

Uguns personība iedegas, lai kur tā būtu, ja vien viņš saredz par ko tai degt. Uguns klātbūtne jūtama vienmēr, līdzīgi, kā kvēlojošas ogles – nepieciešams tikai uzpūst. No visiem četriem elementiem ar Uguni ir visinteresantāk, aizraujošāk un arī visbīstamāk, jo nekad nevar zināt, kad un par ko tā degs. Uguns ir sildoša, dodoša, bet vienlaikus var būt arī postoša. Ugunij piemīt dinamiska seksualitāte, jo viņa dabā baudkāre. Amplitūda ir plaša – no ķermeniskas kaislības, līdz romantiskām attiecībām, no ekstravagantiem žestiem līdz liesmu mēles pletnes cirtieniem.

Uguns dāsnais siltums un kaislības var kļūt negatīvas. Viņš var būt apveltīts ar asu temperamentu, ar tieksmi uz dusmām, pat vardarbību. Iekāres un impulsivitātes kombinācija var radīt nekonsekvenci, un viņa pašpārliecinātība un ticība savam mērķim, var padarīt viņu paštaisnu, neskatoties uz loģiskiem apsvērumiem vai citu interesēm. Ar savu aizrautību un mērķa fokusu, Uguns cilvēks riskē kļūt apsēsts ar lietu vai ideju.

Uguns cilvēkiem lielākā dabas dāvana ir transformācijas spējas. Šīs spējas var pārvērst galēju negatīvismu pozitīvā iespējā vai izdevībā, un dedzinošā enerģija, pareizi izmantota, nevis izdedzina apkārtni, bet rada no nezālēm tīru lauku jaunām iespējām. Tajā laikā, kamēr Ūdens cilvēks zaudē laiku emociju līkločos un pats savā neparedzamajā dabā, Zemes cilvēks stagnē piesiets pie zemes un nespēj ar savu smagumu mainīties, un Gaisa cilvēks meklē pierādījumus prāta un zināšanu konstrukcijās, Uguns cilvēks zibenīgi jau ir ticis nākamajā spēles līmenī. Uguns ir gana spēcīga, tomēr tai jābūt gana viedai, lai pati izvēlētos, ko paņemt no citiem elementiem, tādējādi nodrošinot sev iespēju neizdegt.

Uz Uguns cilvēka solījumiem, ja tādus ir izdevies iekurt, var paļauties – ja kas ir apsolīts, tiks nodedzinata apkārtne vai pats solītājs, bet solījums tiks izpildīts.

Gaisa personība

Gaisa personība sākumā domā, pirms viņš jūt, un dažkārt viņš tikai domā, nevis sajūt. Viņš ir racionāls un ir ļoti gudrs. Daži Gaisa cilvēki var būt klusi, pētnieciski un izzinoši. Dažiem piemīt spēcīgs runas elements, tāpēc Gaisa cilvēki vienlaikus var klāstīt aizraujošus stāstus, zinātniskus traktātus un piedalīties prāta spēlēs un vārdu kaujās. Viņu runas dāvanas var realizēties kā rakstniecībā, tā komunikācijas meistarībā, un tāpēc Gaisa cilvēki ir izcili pārdevēji, jeb nodarbojas ar to, ka Es pārdodu gaisu. Viņi ir lepni par savu spēju citiem “iepārdot” sev interesējošo un sev vēlamo, un ar augstprātību izturas pret tiem, kuri paļaujas uz citiem maņu orgāniem – sajūtām, zināšanām, intuīciju vai impulsiem.

Gaisa cilvēki ir abstrakti, viņiem piemīt plašs skatījums, un viņi labi redz visu lielo karti, tomēr tās centrā ir viņi paši. Viņi ir lieliski teorētiķi, filozofi, ekonomisti un politiķi, tie ir cilvēki, kas redz dzīvi sistēmās un struktūrās, nepētot otra cilvēka individuālas vajadzības vai detaļas. Viņi ir labi stratēģi un shēmotāji, protams, kā stratēģijas virsmērķi izvirzot savu mērķi. Dažreiz viņi var būt radikālie domātāji, jo ne vienmēr viņiem ir pieredze – tie ir teorētiķi, “Gaisa un attiecību jaucēji”, kas nebūt nesatraucas par to, ka lietas vajadzētu arī darīt, pietiek ar to, ka viss ir pateikts un gaiss ir sajaukts. Šajā gadījumā viņu vārdiem var nebūt segums, jo lietas nav pārbaudītas praksē.

Gaisa cilvēki ir nepārspējami apstrādājot, vai kombinējot vairākas teorētiskas idejas vienlaikus. Savukārt vienlaikus vairāki praktiski pienākumi tos izkliedē, tas ir līdzīgi kā sēklas izmest vējā – ražas nebūs. Gaisa cilvēks ir savā labākajā izpildījumā, ja viņam tiek dota iespēja nolasīt kopējo karti, tomēr intensīvs fokuss tikai uz viena reālu uzdevuma izpildi.

Izklaidīgā profesora stereotips ir Gaisa elements. Viņš ir izcils, bet pilnīgi nepraktisks. Viņš ir dīvainis “geek“, kura zināšanu spožums jau vairs neattiecas uz reālo pasauli, vai šeit un tagad. Bieži viņš filozofē filozofēšanas pēc, bet praktisku palīdzību nav gatavs sniegt. Viņš meklē apstiprinājumu savām idejām citos “geek_os” un to idejās. Gaisa cilvēkiem piemīt īpašs šarms, taču bieži vien trūkst līdzcietības un empātijas pret citiem, jo tie viņam vienkārši ir mazsvarīgi. Gaisa cilvēka fokuss ir uz sevi un to gaisu, kuru viņš elpo. Viņu maz interesē Uguns personības “tukšie” emociju izvirdumi, vai Ūdens personības “bezjēdzīgie” asaru plūdi. Bet “smagajai” un, viņaprāt, garlaicīgajai Zemei viņš vienkārši bez žēlastības brāžas pāri.

Tā kā Gaisa cilvēkiem nav dabiski izrādīt jūtas un sajūtas kā Ūdenim, un, tā kā tiem nav Uguns impulsivitātes, Gaisa cilvēkiem var būt grūtības attiecībās, jo galvenās attiecības viņš veido pats ar sevi.

Ja viņi vēlas kaut ko panākt, viņi to dara tik pareizā, sausā un tik sistematizētā veidā, tik ļoti fokusējoties uz savu taisnību vai labumu, ka ar to kļūst atdalīti no cilvēkiem, sajūtām un ikdienas dzīves. Ar to, vēloties kļūt bagātāki un iegūt, viņi sevi padara vēl nabadzīgākus, jo nespēj pieņemt citu elementu dabu, toplusus un mīnusus. Gaisa personībai pašai sev jāpārkāpj pāri, lai varētu līdzsvarotu savu gaisīgo dabu ar attiecībām, jūtām, enerģiju un praktiskumu.

Uz Gaisa cilvēka solījumiem var paļauties, atceroties par nosacījumu, lai tēma būtu viņa interešu un zināšanu zonā. Patiesībā, to, kas viņam nav un neinteresē, viņš arī nesola, jo to vienkārši ar vēju aizpūš.

Attēls no mandalachakra.com