Kļūdu labojums

kļūdu labojums

Kļūdu labojums kas tas ir? Metode, kā cilvēkam kaut ko iemācīt, vai metode, kā pazaudēt radošo pieeju un motivāciju jebko darīt?

Kā labot kļūdas, bet nelabot cilvēku?

Mēs labojam, visu mūžu kaut ko labojam – citu pieļautās kļūdas, savas, pagātnes kļūdas, bērnu, darbinieku kļūdas, skolā pat bija kļūdu rakstīšanas darbs. Kā izlabot kļūdu tā, lai labojums neizskartu cilvēka pašcieņu, protesta vietā būtu pieņemšana un “kļūdu labojuma efekts” strādātu ilgtermiņā?

10 soļi kā iemācīt nemācot

  1. Smadzeņu darbības pētījumi liecina, ka veicot pierakstus vai vizualizējot dzirdēto grafiski ar roku, stāstītais vairāk paliek atmiņā kā rakstot elektroniski. Pierakstiet ar roku, lai cik “OldSchool” tas neliktos!
  2. Piezīmes uz grāmatu vai pierakstu klades malām atmiņā rada efektu “Ir kā akmenī iecirsts”, un “Es zinu, ka to zinu”, pat, ja attiecīgajā mirklī nevar atcerēties. Atmiņas faili pēc brīža, kad būs atlaists stress, atradīs vajadzīgo informāciju.
  3. Lietvedībā ne reti izmanto metodi:“Labotam ar roku ticēt!” – tātad, tam, kas labots ar roku, viennozīmīgi ir lielāks spēks kā oriģinālam. Tas nozīmē, ka rakstītam ar roku lielāks ir arī psiholoģiskais spēks un ietekme uz zemapziņu, kā tam, kas izmainīts sastādot dokumentu elektroniski.
  4. Sliktā ziņa – graujošu efektu var panākt, ja otra cilvēka izstrādāto dokumentu (gan rakstisko, gan vizuālo) sašvīkā, pārsvītro, pārzīmē, saraksta pa virsu. Veicot šādu “labošanas” darbību, jāņem vērā, ka iestājas “bendes un upura” attiecības. Tieši šis ir izskaidrojums tam, kāpēc cilveks, kas pirms tam bijis ar degošām acīm, pēkšņi kļust par vienaldzīgu amēbu.
  5. Jāņem vērā, ka labojums ar roku ir zināmā mērā “ielaušanās privātajā teritorijā”, jo to, kas fiziski uz dokumenta ir pārsvītrots vairs nav iespējams “izdzēst”. Pat, izdrukājot jaunu dokumentu, labojums paliks “vainīgā autora”, jeb dokumenta radītāja zemapziņā.
  6. Par bērniem – ja ir nepieciešams bērnam vienreiz par visām reizēm iemācīt pareizrakstības kļūdas, viennozīmīgi, tas jāmāca rakstot ar roku uz papīra un labojumus veicot ar roku.
  7. Īpaši delikātās situācijās labi strādā rakstu zīmes vai zīmējumi smiltīs, vai jebkur citur dabā. Var izmantot koku lapas, tās aprakstot, un pēc tam palaižot pa vējam. Ne velti ir garīgās prakses – uzraksti savu sāpi smiltīs, un ļauj ūdenim to aizskalot.
  8. Labā ziņa – biznesa vidē ir iespējami elektroniskie labojumi, kas ir “vieglā”, jeb ētiskākā kļūdu labošanas metode, kura atstāj iespēju dokumenta autoram pašam labojumu pieņemt vai nepieņemt, izdzēst to bez sekām dokumentā unpat atmiņā.
  9. Komandas darbā patiesībā vienīgais veiksmīgas sadarbības priekšnoteikums ir elektroniskie labojumi. Dažādas programmās ir dažādas iespējas. Var veikt kopējus komandas labojumus, un tā ir ne tikai iespēja katram izteikt savu viedokli, bet arī paplašināt savu “pasaules karti” uzzinot citus viedokļus. Labojumu var izlabot, var atstāt, var noņemt.
  10. Google dokumentos ir iespēja “Ievietot komentāru”, “Ievietot piezīmi”, “Ieteikt labojumus”. Un jebkurš no šiem veidiem atstāj iespēju autoram pašam pieņemt gala akceptu, kā arī argumentēt vai komentēt, ja ir dažādi viedokļi. Ar to tiek saglabāta cilvēka pašcieņa, atbildība un lēmuma pieņemšanas svarīgums, kas savukārt nosaka sadarbības motivāciju nākotnē. Galu galā dokumentam var izveidot Versiju Nr.2, ja labojumu jau ir vairāk kā pamatteksta.

Bizness vs ģimene?

Pavērojot uzņēmuma vai organizācijas kultūrā pieņemtās kļūdu labošanas metodes un rakstveida komunikāciju, var skaidri saprast vai vadītājs ir autoritatīvs boss vai iedvesmojošs līderis. Ļoti ātri top skaidrs, kurš šeit ir lēmuma pieņēmejs, vai darbinieku viedoklis vispār tiek ņemts vērā, un kādi cilvēki šeit strādā.

Savukārt ģimenē ir vienkārši jābūt tai dzīves gudrībai, kura pasaka priekšā, ko un kā šoreiz darīt. Jā, tas prasa laiku un būšanu šeit un tagad, bet tas jau ir cits stāsts.