Es esmu es, jeb Egoista rokasgrāmata.

„Es esmu es, es pati nāku, es pati aizeju, es nezinu kurp, −

Kurp tīk!
Es spīdu pati iz savas gaismas,

Es pati sevim uzdevums, man cita nav.

Es esmu brīva un pati sev.
Es Spīdola, Uguns mans tēvs.”[1]

Es esmu es, es pati nāku!

Cilvēkiem patīk tevi pārģērbt, īpaši, ja tavs attiecību padomdevējs ir labākā draudzene. Bet viņiem ir pilnīgi vienalga kā tu šajā mākslīgajā ādā izskaties, kā jūties, cik tev tā ērta vai piemērota. Cilvēkiem patīk dot padomus un norādījumus, ko un kā tev darīt. Bet viņi nekad neuzņemsies atbildību par tavu rīcību. Ja tev būs panākumi, tev vajadzēs otram par padomu justies parādā. Ja cietīsi neveiksmi, vainīgs būsi pats.

Cilvēkiem baudu sagādā uzspiest tev zīmogu, uzlīmēt diagnozi un iebāzt aizspriedumu kastē. Kāpēc? Apzīmogotas un klasificētas lietas vienkārši vieglāk atrast un saprast. Ā, tā tur „blondīne”, nu ja… Kā tad, tas „trakais”, protams, ko no viņa var gribēt… Viņš taču ir “skorpions”, ko citu tu sagaidīji?

Kāpēc tu atļauj ar sevi to darīt? Tu taču neesi lapa vējā, kuru var pūst uz kuru katru pusi, kā vējam labpatīk. Viņš pacels tevi debesīs, varbūt nometīs dubļos, kā paveiksies. Tu pats vari izdarīt izvēli, kas tu esi. Ja tevi apmierina upura loma, nevienas nevar traucēt tevi šaustīt un sist pie kauna staba. Ja tu esi aita, tad, acīmredzot pati ļaujies, ka tevi cērp.

Tev nevajag sevi sameklēt – tev vajag atgriezties pašam pie sevis! Tad, kad būsi, tas, kas tu esi, tu beigsi izdabāt tam baram, kam vēlies tik ļoti patikt, bet, vienalga, nepatīc. Taču tevi cienīs tie daži, jā, iespējams, tikai viens, kam patīc tāds, kāds tu esi patiesībā. Un kopā ar viņu, tev būs viegli.

Es esmu es, es pati aizeju, kurp tīk!

Tas nav tavs draugs, kurš vēlas atvērt tavas acis. Īsts draugs ir tas, kurš pieņem tevi tādu, kāds tu esi. Tu dzīvo greizo spoguļu karaļvalstī. Jo vairāk kādam uzticies un pieņem par savas dzīve saimnieku, jo vairāk kļūsti par viņa vergu. Tu saskatīsi patiesību tad, kad atvērsi acis pats, nevis gaidīs atļauju tās atvērt. Un tā būs tava patiesība. Tā būs tava brīvība no bailēm pazaudēt savu vergturi!

Esi vērīgs – vai tie, kas tev dod padomus kā dzīvot, arī paši dzīvi pēc šiem padomiem? Smaidu, kad cilvēks par sevi stāsta: “Es esmu labs padomdevējs, es tev palīdzēšu!” Hmm – vai tad man pašai savas galvas un savas atbildības nav? Vai man pašai sava spēka nav?

Ņem vērā, jo spītīgāk tu pats centīsies pacelties savos spārnos, un lidot tajās tālēs, kas patīk tev, jo niknāk tev kāds centīsies pierādīt, ka esi dzimis tikai rāpošanai! Tev lasīs zinātniskus traktātus, ka cilvēki nelido, zilās tāles eksistē tikai pasakās, un vispār, tās jānopelna ar sūro darbu, un ne visiem tas lemts.

Es esmu es, es spīdu pati iz savas gaismas.

Tev svarīgs Meistara statuss? Tev tāds jau sen ir! Tu esi kļuvis par Izdabāšanas Meistaru, lai izdabātu kādam, kurš tev patiesi svarīgs, kurš ir svarīgāks par tevi, lielāks, stiprāks, gudrāks, un… tu neesi vairs pats. Tu tici, ka viņš ir Meistars, ka viņš ir tavs padomdevējs, ka vienīgā patiesībā pieder viņam. Bet, vai zini, ka patiesība nav viena. Karam tā ir sava. Kuram no jums tā patiesāka?

Ja tu dzīvo pats pēc savas Sirds Apziņas, tev nebūs jājautā padoms svešai Apziņai. Ja tu dari to, ko tev lemts darīt, tev nekad nebūs jādomā, kā saņemties, lai to paveiktu. Ja tu klausi savai iekšējai balsij, tev nekad nebūs laika cīnīties ar garlaicību.

Tu saki, ka tev tomēr vajadzīgs kāds, kas palīdzēs atrisināt tavas problēmas. Cilvēki mēdz iemīlēties savā problēmā. Atrisināt problēmu, nozīmē uzņemties atbildību par savu rīcību. Vieglāk taču vaidēt, sūdzēties, lūgties, pazemoties, vai arī ar lepnībā paceltu galvu nolēkt no kraujas.

Labi, tev neder ne viens, ne otrs variants, tu esi gatavs cīņai. Nekad necīnies ar vāju cilvēku un to, kam nav sava viedokļa! Zaudētājs būsi tu, jo cīņā tu pazaudēsi pats savu gaismu. Cīņā ar vājo, tev paliks viņa žēl, un tu pieklājības pēc atdāvināsi uzvaru, mīļā miera pēc piekāpsies. Cīņā ar to, kam nav savas galvas, kā argumenti tiks izmantoti citāti no aizgājušiem gadsimtiem, un tev pierādīs, ka tavai galvai nav vērtība, bet tava sirds ir muļķe.

Es esmu es, es pati sevim uzdevums!

Dzīve ir pārāk interesanta, lai atkārtotu citu izstrādātus scenārijus: “Ņem piemēru no manis, dari ko es, dari kā es!” Ja kāds tev kaut ko pieprasa, apdomā, kāpēc esi kļuvis par svešas dzīves nepieciešamību. Tā ir otra cilvēka mērķu, bet ne tavu uzdevumu īstenošana. Protams, cilvēki atzinīgi novērtēs, ja pieņemsi viņu spēles noteikumus. Bet padomā, vai viņi būs tik pat apmierināti, kad uzstādīsi savējos?

Jo vairāk tu turēsies pie principa “dzīvot savu dzīvi”, jo vairāk Liktenis tev piespēlēs ļaudis, kam tas nepatiks. Dzīve ir spēle, cirks. Māksla nav atrast kāpnes, pa kurām nobrauci lejā un saprast, kas notika. Māksla ir piecelties un atkal iet tālāk. Arvien būs kāds, kas tavus panākumus uztvers ar neapmierinātību. Galvenais, lai tev no šīs spēles ir prieks! Uzvarēs tas, kas paliks pats – es esmu es.

Es esmu es, es esmu brīva un pati sev.

Pirmais solis, lai pārstātu sevi ierobežot, ir saprast, kas tās ir par robežām. Ja apzinies, kurp ej, zini savu mērķi un dzīvo ar savu misiju, tad jebkura robeža vai priekšā pielikta kāja ir kā tavas izvēles paātrinājuma koeficents. Nav jēgas vainot kādu citu, ka viņš kļuvis par tavu „enkuru”. Tu pats esi izvēlējies būt ar viņu kopā. Cilvēki piemēro tev savus vērtību mērus, šablonus un uzskatus. Viņu tiesības ir to darīt, tavas tiesības ir to atpazīt, pieņemt un atlaist. Tikai atlaišana – tā patiesi ir Brīvā Meistara māksla.

Brīvība nav visatļautība. Brīvība ir ne tikai atbildība par domām, vārdiem, rīcību, bet tā ir patiesība par tevi – tev pašam. Visvieglāk ir dzīvot pēc Patiesības un Godīguma Principa. Ne kādam kas jāpierāda, nedz jāatceras, ko iepriekš teici, ne jāattaisnojas. Bet tad, kad tu neattaisnojies, tev ir viena alga, kādus skeletus citi meklē tavā skapī. Jo tu esi brīvs ne tikai no skeleta, bet arī no viņu aizspriedumiem.

Ir cilvēki, kas skaisti runā, bet nesauc lietas īstajos vārdos. Un ir cilvēki, kas tic tam, ko dzird, nevis tam, ko paši redz. Viņi ir padevušies citu uzskatiem. Jo tā ir vieglāk, nav jāuzņemas atbildība. Bet sabiedrība spēlē ne tikai bērnišķīgo Cirku, augšā – lejā, bet arī lielo spēli, Manipulācijas Monopolu.

Es esmu es, es esmu ar mieru palikt viens…

Ja kādam nepatīk mans uzskats, esmu gatava uzklausīt pretējo. Bez emocijām, demagoģijas, bet ar argumentiem. Ja kādu nepārliecina mūsu Rainis, lūdzu – citas pasaules klasiķis. Bet, arvien, viss ir par vienu, par to pašu, es esmu es..

„Es esmu ar mieru palikt viens, bet es neesmu ar mieru būt tāds kā visi un dzīvot barā, tikai tāpēc, ka citiem tā vieglāk. Labāk palikšu ārpus, bet palikšu saprātīgs. Es neesmu ar mieru būt par jūsu mašīnas skrūvīti. Un tāpēc pats uzņemos atbildību par to, ko daru un to, kā dzīvoju. Un es nedarīšu neko, kas ir pret manu saprātu, jo gar jūsu neprātu man tiešām nav nekādas daļas.”[2]