Konflikts ir strīds, jeb nesaprašānās gan darbību limenī, gan cilvēcisko sajūtu disonanse. Tomēr konflikts paver plašas iespējas, ja vien no tā pareizi atrod izeju. Vienkāršs konflikta atrisinājuma algoritms ir konflikta piramīda, kā spēcīgs instruments ar kuru var labāk iepazīt gan sevi gan citus, un noteikt problēmas svarīguma pakāpi visā sistēmā.
Konflikts un tā līmeņi
Konflikta piramīda ir modelis, pret kuru var mērīt gan zemākā līmeņa darbības, gan augstākā līmeņa misiju, tā nodrošina izpratni par personības vajadzībām, viņa domāšanu, reāli sagaidāmo rīcību un vadošo motivāciju. Konflikts skaidri parāda to, kas ir vajadzīgs, lai uzsāktu pārmaiņas ne tikai sevī, bet arī komandā, vai organizācijā kopumā. Konflikts būtībā paver jaunas iespējas gan problēmas diagnosticēšanai, problēmas risināšanai, ko nosaka profesionāla konfliktu vadība.
Apkārtne – kas te notiek?
Viss, kas atbild uz jautājumu Kas? Kad? Kur? Ar ko? Kā? Tajā skaitā tā vide, kur jūs esat, vai vēlaties būt, cilvēki, kas ar jums mijiedarbojas, sabiedrība, vēlamais uzvedības modelis un kultūra. Tāpat tie ir ierobežojumi, kurus nedrīkst pārkāpt, likumi un noteikumi. Lai šajā līmenī varētu notikt pārmaiņas, vienmēr jautā par konkrēto darbību šeit un tagad.
Darbība – ko es daru un ko dara citi?
Uzvedība līmenis ir saistīta ar to, ko cilvēki dara savā vidē. Tā ir domāšana, runāšana, klausīšanās, apzināta vai neapzināta reakcija, darbība ar nolūku panākt kaut ko. Tā var būt arī bezdarbība, vai apzināta sabotāža, arī nespēja izdarīt atbilstoši kaut kādām prasībām. Tas, ko cilvēks dara vidē, lai realizētu vēlamo mērķi. Ko es daru? Kādas darbības veicu? Savukārt komandā jūsu uzvedība ietekmē citus un viņu uzvedību, vai darbību – no pozitīvā uz negatīvo un otrādi, kā arī nosaka vispārējo atmosfēru un radošumu.
Spējas – kādā veidā es to daru?
Šis līmenis attiecas uz prasmēm, spējām, stratēģiju, talantiem un resursiem, kas vada jūsu uzvedību un ļauj jums rīkoties. Tas atbild uz jautājumu kā jūs, vai citi dara uzticēto darbu, kādas prasmes izmanto, kādus talantus pielieto. Kad jūs mācāties kaut ko jaunu, jūs sākat ar zemāko līmeni, kas pamazām aug, līdz jūs sasniedzat punktu, kur varat bez domāšanas darīt (neapzinātā kompetence). Atbild uz jautājumiem Kā? Kādā veidā? Kādas spējas es izmantoju?
Uzskati – jeb pieņēmumi nav realitāte!
Tie ir uzskati, kas ir saistīti ar kādu jautājumu, uzdevumu vai problēmu. Uzskati var būt gan attīstoši un virzoši, gan arī ierobežojoši. Tas ir arī vērtējums, aizspriedumi un pārliecības. Uzskati ir apgalvojuma formā izteikti spriedumi, par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un notikumiem. Liela loma uzskatu izveidē ir vecākiem, skolai, sabiedrībai. Uzskati dzīves laikā var mainīties. Tāpēc var apgalvot – pieņēmumi nav realitāte!
Vērtības – kāpēc tieši man tas ir svarīgi?
Tās ir vērtības, kāpēc vispār kaut kas tiek darīts. Tikai tad, kad jūs pats saprotat, kāpēc jums tas ir svarīgi, tā vietā, kad viņam kāds jums ir licis, stāstījis, mācījis, vai uzspiedis savu svarīgumu, jūs patiesi iesiet uz savu mērķi, jo tas būs tieši jūsu mērķis, kurā jūs saredzat savu vērtību! Ja ir neatbilstība starp uzņēmuma vai komandas vērtību un atsevišķa darbinieka vērtību, vai arī izveidojusies vērtību sadursme starp diviem kolēģiem, tas ir potenciāli neatrisināms konflikts.
Identitāte – kas es esmu?
Identitāte līmenis ietver sajūtu par to, kas jūs esat, kas ir jūsu loma dzīvē, kā arī tas, kāpēc jums nav tas, kas ir citiem. Cilvēki dažreiz iekrīt slazdā – ar savu darbību (ko es daru) aizsedzot savu identitāti “Kas es esmu?”. Šis līmenis ir par jūsu mērķi jūsu personīgajā dzīvē. Komandai tas ir par komandas misiju.
Garīgums – augstākais mērķis, kas mēs esam?
Daudzi cilvēki jūtas savienoti ar kādu augstāku vai lielāku sistēmu. Šis līmenis ir par jūsu augstāko mērķi un to, ko jūs piedāvājat sabiedrībai vai pasaulei kopumā. Nav svarīgi, kas ir jūsu pasaule, svarīgs ir tas, kā jūs pavadāt savu laiku, darot savu darbu, sasniedzot kopējo labklājību, vienlaikus esot kā ieguldījums citos, viņu labklājībā vai viņu labsajūtā. Tas ir augstākais līmenis, kurā var atbildēt uz jautājumu: „Kāda ir mana / mūsu misija?” Šajā līmenī var noskaidrot, kas ir cilvēka eksistences pamatā, kāda ir tā dzīves dziļākā jēga.
Konflikts kā Apzinātības atspoguļojums
Jebkura cilvēka doma ir fiksēta kādā no loģiskajiem līmeņiem. Tas ir Apziņas atspoguļojums, kuru atklāj loģisko līmeņu piramīda, un kuru tā izsaka savā „kodu sistēmā”. Vienmēr interesants ir jautājums: Kurā līmenī ir konflikts, kurā līmenī ir problēma, kurā līmenī esmu es un kurā līmenī ir mans sarunu partneris? To var noteikt pavisam vienkārši – vērīgi ieklausoties spriedumos, dialogā, apgalvojumos, cenšoties saklausīt, kādā loģiskajā līmenī viņš stāsta par savu problēmu vai uzdevumu.