Cik bieži tev nākas kādam attaisnoties – nē, tā nav, kā tu saki, tev tikai tā liekas. Nē, patiesībā es neesmu tāds, par kādu tu mani uzskati, esmu citāds. Nē, es neesmu dusmīgs, tā tikai ir mana nopietnā seja. Nē, es neesmu bēdīgs, es vienkārši izbaudu klusumu. Nē, liecies mierā, man nav slikti, es pats zinu kā jūtos, bet vēlos pabūt viens. Tu nogursti, jo citu pieņēmumi nav tava realitāte. Otrs cilvēks atsakās saprast, viņam ir savs viedoklis, savi uzskati un savs pasaules skatījums par tevi, kas neatbilst tam kā tu jūties vai domā! Viņš tev uzmācīgi uzspiež savu pasauli un pierāda, ka tu nespēj lidot, jo tev nav spārnu. Viņš skarbi saka – nokāp lejā, esi vienkāršāks, un tauta tevi sapratīs.
Tu vēlies saglabāt savu seju, tev apnīk pierādīt un tev svarīgi saglabāt labās attiecības, tāpēc tu atsakies no spārniem un rāpies lejā no savas virsotnes. Tu atver sava nama durvis un klusējot noskaties kā kāds tur ienāk ar netīrām kājām. Neko darīt, ir tā kā ir. Tevi ir mācījuši uzvesties pieklājīgi un necīnīties, jo tā nav smuki. Tu bezspēcīgi vēro, kā citi tomēr lido, bet tavs vilciens aiziet pa nepareizajām sliedēm. Bet neko nespēj mainīt, jo tev svarīgi, ko viņi par tevi padomās, nevis tava patiesā izvēle.
Pieņēmumi nav realitāte
Cilvēki visur piemēro savus vērtību mērus, šablonus un uzskatus. Cilvēkiem patīk pamācīt. Viņiem patīk pieņemt lēmumus tavā vietā, izdarīt secinājumus, ieteikt risinājumus, bet par sekām gan atbildību tie neuzņemas. Viņu tiesības ir to darīt, bet tavas tiesības ir tos atpazīt un nepieļaut sevi pārtaisīt, pārlocīt, apgriezt spārnus, pārkrāsot svešās krāsās un uzkarināt sev svešas pasaules rāmjus. Vienlaikus tev jābūt tik drosmīgam, lai pats saskatītu savu patieso realitāti, un atšķirtu to no sabiedrības aizspriedumiem un citu cilvēku pieņēmumiem.
Citi un viņu pieņēmumi
Otra cilvēka doma nav tava doma, un tu nevari to iztulkot, nezinot viņa realitāti. Bet realitāte katram ir sava. Izvairies arī tu uzspiest savas domas otram, jo tā tu neļauj viņam domāt un liedz iespēju paplašināt viņa pasaules karti ar personisko piedzīvojumu. Neliec savus vārdus svešā mutē, jo tā tu neļauj tai pateikt viņam savus vārdus un tu nedzirdēsi otra cilvēka pasaules realitāti.
Ja redzi, ka otrs cilvēks kļūdās, tad atļauj viņam arī to darīt, ja viņš tevi kategoriski negrib dzirdēt. Ja tu nedod cilvēkam izvēli paklupt, tu nedod viņam iespēju pārlēkt pāri šķērslim, jo arī brīvība kļūdīties var būt brīvība atvērt savas acis. Lai būtu redzama patiesā realitāte, mums– katram savs ceļš uz to ejams. Kādam viegli lidojot, kādam klūpot, ceļoties un pārdzimstot no pelniem. Atceries, ka:
- Nevajag otram dot, ja viņš to negrib ņemt;
- Neko nevar iedot, ja nemāk paņemt;
- Nevar panākt to, kurš no tevis bēg un pagūt izdarīt viņam labu;
- Nav jādod tam, kas nenovērtē devumu, jo tā tiek niecināts pats devējs;
- Nedrīkst dot, ja neko nesaņem pretim, jo tiek izjaukts enerģijas apmaiņas līdzsvars.
Tu un tava realitāte
Ņem vērā, ka sekojot deklarācijai: “Es izvēlos dzīvot savu dzīvi, un izvēlos to dzīvot to šeit un tagad!”, satiksi arvien vairāk Likteņa izaicinājumus. Liktenim patīk spēlēties, Liktenim vajag sajūtas un emocijas, un viņš pārbaudīs tevi, dodot tev cilvēkus, kam nepatiks, ka tu esi tu pats. Šie cilvēki pārbaudīs tavu pārliecību, un tu liksi eksāmenu tik ilgi, kamēr spēsi uz visu vienkārši skatīties kā Vērotājs. Tikai Verotājs redz savu realitāti un redz otra realitāti. Bet patiesība ir tām abām pa vidu. Pieņēmumi ir kā migla, kas apņem tavu prātu un rada dīvainus tēlus, kas izgaist līdz ar pirmajiem saules, jeb realitātes stariem.
Atceries, ka:
- Viss ir tieši tāds, kāds tas ir;
- Viss pārējais ir Pieņēmumi;
- Ja ir Pieņēmumi, tad ir arī Vērtējums;
- Vērtējums dod iespēju Salīdzināt un Nosodīt;
- Nosodījumu pavada Dusmas, Bailes un Skaudība.
Nedusmojies uz cilvēku, kurš neuzklausa tevi un pārtrauc pusvārdā, lai uzspiestu savu realitāti. Viņš apzog sevi, jo redz pasauli tikai vienā krāsā – savā. Viņam ir viena patiesība – tikai sava. Viņam ir tikai viena maza realitāte – sava, kas ir viņa pieņēmumi par pasauli. Taču pasaule nav tik šaura – tai nav tikai viens mazā cilvēka logs, caur kuru var piespiest skatīties citus. Nebaidies ieraudzīt citu realitāti. Neapskaud to, kurš lido, jo arī tu to vari, ja gribi.