<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>Labbūtība &#8211; Wellzone</title>
	<atom:link href="https://wellzone.lv/raksti/labbutiba/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://wellzone.lv</link>
	<description>Tavu panākumu atslēga</description>
	<lastBuildDate>Mon, 19 May 2025 12:27:02 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=5.5.18</generator>

<image>
	<url>https://wellzone.lv/wp-content/uploads/2020/07/new-favicon-150x150.png</url>
	<title>Labbūtība &#8211; Wellzone</title>
	<link>https://wellzone.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Melošana. Melu psiholoģija – kam ticēt?</title>
		<link>https://wellzone.lv/blogs/melosana-melu-psihologija-kam-ticet/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[elita]]></dc:creator>
		<pubDate>Sat, 08 Feb 2025 10:25:47 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Pašizaugsme]]></category>
		<category><![CDATA[EkoPēda]]></category>
		<category><![CDATA[Emocionālā Inteliģence]]></category>
		<category><![CDATA[Komanda]]></category>
		<category><![CDATA[Neirolīderība]]></category>
		<category><![CDATA[Strappersonu attiecības]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://wellzone.lv/?p=2631</guid>

					<description><![CDATA[<p>Melu psiholoģija ir neatņemama cilvēku saskarsmes un sociālo attiecību sastāvdaļa, jo melošana sastopama ikdienā. Ir vērts zināt, kāpēc cilvēki melo – dažkārt melošana tiek izmantota, lai izvairītos no konflikta, citreiz melošana palīdz manipulēt vai izvairīties no atbildības, bet dažkārt melošana palīdz aizsargāt sevi. Kā saprast, ka cilvēks melo, un kam vispār var ticēt?<br />
Vai visi </p>
<p>The post <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv/blogs/melosana-melu-psihologija-kam-ticet/">Melošana. Melu psiholoģija – kam ticēt?</a> appeared first on <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv">Wellzone</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Kas ir kritiskā domāšana un kāpēc jāzina ko darīt?</title>
		<link>https://wellzone.lv/blogs/kas-ir-kritiska-domasana-un-kapec-jazina-ko-darit/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[elita]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 23 Aug 2024 13:41:17 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Pašizaugsme]]></category>
		<category><![CDATA[Emocionālā Inteliģence]]></category>
		<category><![CDATA[Kontrole]]></category>
		<category><![CDATA[Labbūtība]]></category>
		<category><![CDATA[Neirolīderība]]></category>
		<category><![CDATA[Prāts]]></category>
		<category><![CDATA[Psiholoģija]]></category>
		<category><![CDATA[Uzskati]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://wellzone.lv/?p=2557</guid>

					<description><![CDATA[<p>Kritiskā domāšana ir prāta process, kura laikā tiek analizēta un vērtēta informācija. Kritiskā domāšana pamatojas uz intelektuāliem kritērijiem – vai vērtējamais notikums, fakts vai cilvēks ir reāls, ticams, pamatots un kam tas ir nozīmīgs vai svarīgs. Kritiskā domāšana svarīga, lai spētu izvairīties no manipulācijas, lai neviens nevar izmantot jūs savu mērķu sasniegšanai.<br />
Kritiskās domāšanas 8 </p>
<p>The post <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv/blogs/kas-ir-kritiska-domasana-un-kapec-jazina-ko-darit/">Kas ir kritiskā domāšana un kāpēc jāzina ko darīt?</a> appeared first on <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv">Wellzone</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Neirolīderība &#8211; zinātnes un teorijas apvienojums</title>
		<link>https://wellzone.lv/blogs/neirolideriba-zinatnes-un-teorijas-apvienojums/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[elita]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 16 Aug 2024 15:33:44 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Līderība]]></category>
		<category><![CDATA[Darba vide]]></category>
		<category><![CDATA[Efektivitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Emocionālā Inteliģence]]></category>
		<category><![CDATA[Holistika]]></category>
		<category><![CDATA[Neirolīderība]]></category>
		<category><![CDATA[Psiholoģija]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://wellzone.lv/?p=2464</guid>

					<description><![CDATA[<p>Neirolīderība ir teorijas virziens, kas apvieno jaunākos neirozinātņu atklājumus un līderības teorijas.<br />
Neirozinātne ir zinātnes nozare, kas pēta nervu sistēmu, smadzeņu struktūru, to funkcijas, attīstību, ģenētiku, bioķīmiju, fizioloģiju un arī patoloģiju. Tā aptver plašu tēmu loku, sākot no molekulārajiem un šūnu procesiem līdz pat augstāka līmeņa smadzeņu funkcijām &#8211; uztverei, izziņai, atmiņai, emocijām un uzvedībai. </p>
<p>The post <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv/blogs/neirolideriba-zinatnes-un-teorijas-apvienojums/">Neirolīderība &#8211; zinātnes un teorijas apvienojums</a> appeared first on <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv">Wellzone</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Manipulācija vai ietekme? Kā atpazīt manipulāciju?</title>
		<link>https://wellzone.lv/blogs/manipulacija-vai-ietekme-ka-atpazit-manipulaciju/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[elita]]></dc:creator>
		<pubDate>Sun, 02 Jul 2023 15:15:45 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Pašizaugsme]]></category>
		<category><![CDATA[Ekoloģija]]></category>
		<category><![CDATA[Emocijas]]></category>
		<category><![CDATA[Emocionālā Inteliģence]]></category>
		<category><![CDATA[Holistika]]></category>
		<category><![CDATA[Manipulācija]]></category>
		<category><![CDATA[Psiholoģija]]></category>
		<category><![CDATA[Vardarbība]]></category>
		<category><![CDATA[Vide]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://wellzone.lv/?p=2200</guid>

					<description><![CDATA[<p>Manipulācija ir citu cilvēku izmantošana savu mērķu sasniegšanā bez viņu apzinātas piekrišanas. Izmantojot emocijas, manipulators (varmāka) panāk, ka manipulācijas objekts (upuris) it kā brīvprātīgi piekrīt darīt to, ko vēlas manipulators. Var manipulēt ar dažādi – ar emocionālu uzbrukumu vai uzlavēšanu, patiesības sagrozīšanu vai noklusēšanu, iežēlināšanu vai iebaidīšanu un pat ar seksualitāti.<br />
Manipulators bieži nerunā tiešu </p>
<p>The post <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv/blogs/manipulacija-vai-ietekme-ka-atpazit-manipulaciju/">Manipulācija vai ietekme? Kā atpazīt manipulāciju?</a> appeared first on <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv">Wellzone</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Emocionālā pašaizsardzība. Kāpēc svarīga empātija?</title>
		<link>https://wellzone.lv/blogs/emocionala-pasaizsardziba-kapec-svariga-empatija/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[elita]]></dc:creator>
		<pubDate>Sun, 04 Dec 2022 19:01:51 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Līderība]]></category>
		<category><![CDATA[Emocijas]]></category>
		<category><![CDATA[Emocionālā Inteliģence]]></category>
		<category><![CDATA[Labbūtība]]></category>
		<category><![CDATA[Psiholoģija]]></category>
		<category><![CDATA[Vide]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://wellzone.lv/?p=2048</guid>

					<description><![CDATA[<p>Emocionālā pašaizsardzība ir neapzinātās psiholoģiskas reakcijas, kas pasargā cilvēku no trauksmes, no draudiem viņa pašcieņai vai vērtībām, no apzināti iepriekš bloķētām emocionālām sāpēm, kuras radījusi pārdzīvota trauma, un no lietām vai situācijām, par kurām viņš apzināti nevēlas domāt vai tās risināt.<br />
Zigmunda Freida meita Anna Freida paplašināja tēva teoriju, aprakstot vairākus Ego stāvokļa izmantotos aizsardzības </p>
<p>The post <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv/blogs/emocionala-pasaizsardziba-kapec-svariga-empatija/">Emocionālā pašaizsardzība. Kāpēc svarīga empātija?</a> appeared first on <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv">Wellzone</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Emocionālā inteliģence – izcila līdera obligātā prasme</title>
		<link>https://wellzone.lv/blogs/emocionala-inteligence-izcila-lidera-obligata-prasme/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[elita]]></dc:creator>
		<pubDate>Sun, 04 Dec 2022 17:25:03 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Līderība]]></category>
		<category><![CDATA[Ekoloģija]]></category>
		<category><![CDATA[Emocionālā Inteliģence]]></category>
		<category><![CDATA[Iesaiste]]></category>
		<category><![CDATA[Izaugsme]]></category>
		<category><![CDATA[Komunikācija]]></category>
		<category><![CDATA[Labbūtība]]></category>
		<category><![CDATA[Saskarsme]]></category>
		<category><![CDATA[Vide]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://wellzone.lv/?p=2050</guid>

					<description><![CDATA[<p>Emocionālā inteliģence kā biznesa vadības un līderības tēma man ir aktuāla ne tikai kā biznesa trenerei un personāla vadības ekspertam. Emocionālā inteliģence man ir svarīga kā personībai gan ikdienas saskarsmē, gan darba vidē, gan uzturot savstarpējās attiecības. Emocionālā inteliģence vai tās neesamība ir manāma arī sociālo tīklu komunikācijā, kas šobrīd kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. </p>
<p>The post <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv/blogs/emocionala-inteligence-izcila-lidera-obligata-prasme/">Emocionālā inteliģence – izcila līdera obligātā prasme</a> appeared first on <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv">Wellzone</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Emocionāla stabilitāte kā emocionālās inteliģences kritērijs</title>
		<link>https://wellzone.lv/blogs/emocionala-stabilitate-ka-emocionalas-inteligences-kriterijs/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[elita]]></dc:creator>
		<pubDate>Sat, 03 Dec 2022 18:39:16 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Līderība]]></category>
		<category><![CDATA[Emocijas]]></category>
		<category><![CDATA[Emocionālā Inteliģence]]></category>
		<category><![CDATA[Labbūtība]]></category>
		<category><![CDATA[Vērtības]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://wellzone.lv/?p=2032</guid>

					<description><![CDATA[<p>Emocionāla stabilitāte ir viens no galvenajiem izcila līdera emocionālās inteliģences kritērijiem. Emocijas, gan labas, gan sliktas, pārvalda mūsu personisko dzīvi, savstarpējo saskarsmi un attiecības. Darba vidē arguments &#8220;mēs visi esam tikai cilvēki&#8221; nav attaisnojums, jo ikvienam līderim ir jāpārvalda sava komunikācija, vēstījuma nodošanas forma un fons, kā arī vides kultūra un ekoloģija, kas lielā mērā </p>
<p>The post <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv/blogs/emocionala-stabilitate-ka-emocionalas-inteligences-kriterijs/">Emocionāla stabilitāte kā emocionālās inteliģences kritērijs</a> appeared first on <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv">Wellzone</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Kritiskā domāšana un krīzes attiecības</title>
		<link>https://wellzone.lv/blogs/kritiska-domasana-un-krizes-attiecbas/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[elita]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 24 Apr 2020 10:09:22 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Labbūtība]]></category>
		<category><![CDATA[Pašizaugsme]]></category>
		<category><![CDATA[Ekoloģija]]></category>
		<category><![CDATA[EkoPēda]]></category>
		<category><![CDATA[Emocijas]]></category>
		<category><![CDATA[Psiholoģija]]></category>
		<category><![CDATA[Saskarsme]]></category>
		<category><![CDATA[Uzskati]]></category>
		<category><![CDATA[Vide]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://wellzone.lv/?p=1543</guid>

					<description><![CDATA[<p>Mēdz gadīties, ka jebkuras normālas cilvēciskas attiecības un ikdienas procesi gluži negaidot spēji apstājas un pieprasa, lai būtu kritiskā domāšana un rezultātā veidojas krīzes attiecības. Tās sastāv no pilnīgi citiem attiecību algoritmiem, kā ikdienā, jo rodas tikai ārkārtas situācijās. Ja netiek pielietota kritiskā domāšana un krīzes attiecības tiek veidotas pēc tās pašas pieejas, kā attiecības  </p>
<p>The post <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv/blogs/kritiska-domasana-un-krizes-attiecbas/">Kritiskā domāšana un krīzes attiecības</a> appeared first on <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv">Wellzone</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Laika menedžments ir mīts</title>
		<link>https://wellzone.lv/blogs/laika-menedzments-ir-mits/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[wellzone]]></dc:creator>
		<pubDate>Sat, 09 Mar 2019 17:05:46 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Laiks un nauda]]></category>
		<category><![CDATA[Darba vide]]></category>
		<category><![CDATA[Efektivitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Kontrole]]></category>
		<category><![CDATA[Pienākums]]></category>
		<category><![CDATA[Procesi]]></category>
		<category><![CDATA[Produktivitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Uzskati]]></category>
		<category><![CDATA[Vadītājs]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://wellzone.lv/?p=546</guid>

					<description><![CDATA[<p>Kā var vadīt laiku? Laiks ir kā upe un tas vienkārši plūst. To nevar apturēt un nevar pagriezt uz priekšu. Laiks nemainās. Laika menedžments nav laika vadīšana, vienīgais, ko vari vadīt, esi tu pats, un tas, kā tu izmanto savā rīcībā atvēlēto laiku.<br />
Laika menedžments. Kāds ir mērķis?<br />
Laika menedžmenta būtība ir mainīt tavu uzvedību. </p>
<p>The post <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv/blogs/laika-menedzments-ir-mits/">Laika menedžments ir mīts</a> appeared first on <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv">Wellzone</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Holistiskā pieeja kā vienots veselums</title>
		<link>https://wellzone.lv/blogs/holistiska-pieeja-ka-vienots-veselums/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[elita]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 08 Aug 2018 05:08:58 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Pašizaugsme]]></category>
		<category><![CDATA[EkoPēda]]></category>
		<category><![CDATA[Emocijas]]></category>
		<category><![CDATA[Ķermenis]]></category>
		<category><![CDATA[Labbūtība]]></category>
		<category><![CDATA[Prāts]]></category>
		<category><![CDATA[Veselība]]></category>
		<category><![CDATA[Vide]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://wellzone.lv/?p=1017</guid>

					<description><![CDATA[<p>Termins “holistic approach”, jeb holistiskā pieeja, radies no grieķu vārda “holos”, kas nozīmē &#8220;viss&#8221; vai &#8220;pilnīgs&#8221;. Holistiskā pieeja ir visaptveroša pieeja, kas apskata jautājumu no visām pusēm. Tā uzsver loģiskā, garīgā un fiziskā vienotību, un apgalvo, ka visas sistēmas (fizikālā, bioloģiskā, ķīmiskā, sociālā, ekonomiskā, garīgā, sajūtu un rīcības, arī ģeogrāfiskā) jāuztver kā vienots veselums, nevis </p>
<p>The post <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv/blogs/holistiska-pieeja-ka-vienots-veselums/">Holistiskā pieeja kā vienots veselums</a> appeared first on <a rel="nofollow" href="https://wellzone.lv">Wellzone</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>
