Termins “holistic approach”, jeb holistiskā pieeja, radies no grieķu vārda “holos”, kas nozīmē “viss” vai “pilnīgs”. Holistiskā pieeja ir visaptveroša pieeja, kas apskata klienta jautājumu no visām pusēm. Tā uzsver fiziskā un garīgā vienotību, un apgalvo, ka visas sistēmas (fizikālā, bioloģiskā, ķīmiskā, sociālā, ekonomiskā, garīgā) jāuztver kā vienots veselums, nevis kā atsevišķas kaut kā daļas. Holistiskā veselības pieeja nozīmē vienlīdz līdzsvarotu prātu, ķermeni un garu. Tāpēc tā ir ne tikai fiziskā ķermeņa labklājība (izskats un veselība), bet arī skaidra apziņa (prāts) un zemapziņa (sajūtas).
Holistiskā pieeja – stāsts aiz stāsta
Holistiskā pieeja nosaka, ka pastāv saikne starp fizisko veselību un vispārīgo labklājību un arī labsajūtu. Fiziskajām sajūtām vai simptomiem ir cieša saistība ar psiholoģisko, emocionālo, sociālo, garīgo un arī apkārtējās vides stāvokli. Ķermenis dod brīdinājuma signālus ar simptomu palīdzību, respektīvi, tas sāpju vai citu problēmu veidā reaģē uz jebkuru disbalansu. Tā ir klienta dzīves situācija šeit un tagad, ko, iespējams, radījuši nosacījumi tālā vai ne tik senā pagātnē. Tāpēc viens no simptomu izskaidrošanas veidiem ir meklēt “stāstu aiz stāsta”.
Katrs cilvēks ir unikāls un katrs pasauli uztver citādi. Pat, ja mēs lietojam līdzīgu uzturu, darām vienādus darbus, aizraujamies ar vienādām interesēm un atrodamies vienā vidē, tomēr sajūtas ir pilnīgi dažādas. Katrs no mums ir emocionāla būtne un mēs dažādi sajūtam prieku, skumjas, arī tādas emocijas kā bailes vai traksme, izraisa dažādi notikumi. Katra indivīda pieredzes daudzums un intensitāte ir atšķirīga, tāpat arī reakcijas ir dažādas. Kādam ir auksti, bet kādam ir karsti. Kādam attiecīga skaņa ir melodija, bet kādam neciešams troksnis. Tā var turpināt bezgalīgi.
Īstermiņa risinājums vs ilgtermņa dzīvesveids
Holistiskā pieeja kā atveseļošanās nosacījums, ir vērsta uz ideju, ka katrs cilvēks pats var uzņemties atbildību par savu labklājību. Ikviens cilvēks tiek pieņemts tāds, kāds tas ir un uzskatīts par personību, nevis par “diagnozi, “vecumu” vai “ staigājošu problēmu”. Visu līmeņu problēmas risināšana, jeb dziedināšana notiek nosakot cēloni, nevis simptomus vai sekas.
Holistiskā pieeja ir stāsts par dzīves veidu. Tas prasa no cilvēka apņemšanos un izpratni, ka katrs indivīds pats ir atbildīgs par savu labsajūtu, lietu vai notikumu uztveri un savām reakcijām uz tām. Tas nozīmē, ka procesā nākas arī atgriezties pie jautājumiem, kas gadiem ilgi velkas kā aste līdzi un netiek risināti. Tāpēc,
- Pirmkārt, tā ir atbildības uzņemšanās par sevi un savu dzīvi;
- Otrkārt, tā, ir to procesu ietekme, kas ir paša kontroles zonā;
- Treškārt, tā ir būšana šeit un tagad.
Vertikālais un horizontālais līdzsvars
Lai rastu līdzsvaru sevī, jāizpēta iemesls, kas izraisījis līdzsvara traucējumus un jāfiksē destruktīvais domāšanas veids. Tas vienlīdz attiecas gan uz negatīvām domām, gan postošām emocijām. Tas nozīmē arī uzvedības stratēģijas maiņu attiecībās ar cilvēkiem. Tāpat tā ir saskaņa ar apkārtējo vidi, kurā ir jāuzturas. Holistiskā pieeja ir ne tikai kā individuāls darbs ar sevi, bet iespējamas arī grupu nodarbības, kas palīdz izprast vienam otru, pārstrukturēties, “iztīrīt teritoriju”, analizēt emocijas un mainīt ne tikai attieksmi un uzvedību, bet arī apkārtni (sākt notelpas līdz atrunātiem “spēles noteikumiem”.
Holistiskā pieeja var ietvert daudzas atšķirīgas gan tradicionālās, gan alternatīvās metodes, nenoliedzot nevienu, līdz cilvēks atrod sev labāko un piemērotāko. Konsultācijās tiek meklēts līdzsvars visās četrās dimensijās, kur valdošais ir:
- Prāts;
- Emocijas;
- Fiziskie simptomi;
- Apkartējā vide.
Holistiskās konsultācijas rāmi veido jautājumi:
- Kas ir problēma, kas jānovērš vai mērķis, kas jāsasniedz?
- Cik lielā mērā tas ir tavā kontroles zonā?
- Cik lielā mērā tu esi gatavs ar to kaut ko darīt šeit un tagad?
- Kas vai kādi notikumi ir radījuši šādu situāciju? (Neatbildot uz jautājumu “kāpēc?”!)
Viens no veiksmes stāsta galvenajiem nosacījumiem ir abpusēja uzticēšanās, sadarbība un trešā līmeņa klausīšanās prasmes. Holistiskā pieeja nosaka klienta aktīvu dalību pašam savos procesos, neatlaidību, ticību sev un drosmi rīkoties citādi, kā ierasts.