Emocionālā Inteliģence

Melošana. Melu psiholoģija – kam ticēt?

Melu psiholoģija ir neatņemama cilvēku saskarsmes un sociālo attiecību sastāvdaļa, jo melošana sastopama ikdienā. Ir vērts zināt, kāpēc cilvēki melo – dažkārt melošana tiek izmantota, lai izvairītos no konflikta, citreiz melošana palīdz manipulēt vai izvairīties no atbildības, bet dažkārt melošana palīdz aizsargāt sevi. Kā saprast, ka cilvēks melo, un...

Lasīt Vairāk

Kas ir kritiskā domāšana un kāpēc jāzina ko darīt?

Kritiskā domāšana ir prāta process, kura laikā tiek analizēta un vērtēta informācija. Kritiskā domāšana pamatojas uz intelektuāliem kritērijiem – vai vērtējamais notikums, fakts vai cilvēks ir reāls, ticams, pamatots un kam tas ir nozīmīgs vai svarīgs. Kritiskā domāšana svarīga, lai spētu izvairīties no manipulācijas, lai neviens nevar izmantot jūs...

Lasīt Vairāk

Neirolīderība – zinātnes un teorijas apvienojums

Neirolīderība ir teorijas virziens, kas apvieno jaunākos neirozinātņu atklājumus un līderības teorijas. Neirozinātne ir zinātnes nozare, kas pēta nervu sistēmu, smadzeņu struktūru, to funkcijas, attīstību, ģenētiku, bioķīmiju, fizioloģiju un arī patoloģiju. Tā aptver plašu tēmu loku, sākot no molekulārajiem un šūnu procesiem līdz pat augstāka līmeņa smadzeņu funkcijām –...

Lasīt Vairāk

Emocionāla trauma. Kompleksi un agresija

Kas cilvēku ievaino sāpīgāk – fizisks spēriens vai vārdu sitiens, asiņojoša brūce vai emocionāla trauma? Katram cilvēkam ir sava dzīves pieredze, savi bērnības pagātnes un šodienas tagadnes stāsti, kuru rezultātā visas dzīves laikā krājas pieredze, sajūtas, emocijas un traumas. Emocionāla trauma skar trīs būtiskus līmeņus: Mentālais – tas,...

Lasīt Vairāk

Manipulācija vai ietekme? Kā atpazīt manipulāciju?

Manipulācija ir citu cilvēku izmantošana savu mērķu sasniegšanā bez viņu apzinātas piekrišanas. Izmantojot emocijas, manipulators (varmāka) panāk, ka manipulācijas objekts (upuris) it kā brīvprātīgi piekrīt darīt to, ko vēlas manipulators. Var manipulēt ar dažādi – ar emocionālu uzbrukumu vai uzlavēšanu, patiesības sagrozīšanu vai noklusēšanu, iežēlināšanu vai iebaidīšanu un pat...

Lasīt Vairāk

Apmācības. Kas NAV līderis un kuru NE vajag mācīt

Jau vairākus gadus vadu apmācības – interaktīvos seminārus: #VadītājaABC, #Saskarsme, #Komunikācija, #PaaudžuVadība, #EmocionālāInteliģence, #EmocionālāVardarbība, #NeiroLīderība. Kursu pamata pīlāri ir nemainīgi, tomēr saturs tiek atjaunots katru reizi, kā vien to kāds piesaka. Apmācības noslēdzot, vienmēr jautāju atgriezenisko saiti, un emocijas ir dažādas – sākot no “Milzīgs paldies, tik daudz jaunu...

Lasīt Vairāk

Emocionālā pašaizsardzība. Kāpēc svarīga empātija?

Emocionālā pašaizsardzība ir neapzinātās psiholoģiskas reakcijas, kas pasargā cilvēku no trauksmes, no draudiem viņa pašcieņai vai vērtībām, no apzināti iepriekš bloķētām emocionālām sāpēm, kuras radījusi pārdzīvota trauma, un no lietām vai situācijām, par kurām viņš apzināti nevēlas domāt vai tās risināt. Zigmunda Freida meita Anna Freida paplašināja tēva teoriju,...

Lasīt Vairāk

Emocionālā inteliģence – izcila līdera obligātā prasme

Emocionālā inteliģence kā biznesa vadības un līderības tēma man ir aktuāla ne tikai kā biznesa trenerei un personāla vadības ekspertam. Emocionālā inteliģence man ir svarīga kā personībai gan ikdienas saskarsmē, gan darba vidē, gan uzturot savstarpējās attiecības. Emocionālā inteliģence vai tās neesamība ir manāma arī sociālo tīklu komunikācijā, kas...

Lasīt Vairāk

Emocionāla stabilitāte kā emocionālās inteliģences kritērijs

Emocionāla stabilitāte ir viens no galvenajiem izcila līdera emocionālās inteliģences kritērijiem. Emocijas, gan labas, gan sliktas, pārvalda mūsu personisko dzīvi, savstarpējo saskarsmi un attiecības. Darba vidē arguments “mēs visi esam tikai cilvēki” nav attaisnojums, jo ikvienam līderim ir jāpārvalda sava komunikācija, vēstījuma nodošanas forma un fons, kā arī vides...

Lasīt Vairāk

Reputācija darba vidē. Reputācijas divas sejas.

Jēdzienam “reputācija” nav konkrētu robežu, jo tās ir atkarīgas no filozofiskā domu gājiena, vispārpieņemtām sabiedrības normām, kā arī attiecīgās organizācijas kultūras. Reputācija kopumā ir netverama un nemērāma vienība. Par sliktas reputācijas esamību liecina apstākļi, kas, darbiniekam esot amatā, mazina uzticību ne tikai viņa amata funkcijai, bet arī viņā zināšanām,...

Lasīt Vairāk