Kas ir sistēmiskie sakārtojumi?

Sistēmiskie sakārtojumi balstās uz teoriju, kuras pamatā jebkurš cilvēks ir Vienotā Veseluma, jeb vienotās Sistēmas sastāvdaļa. Viņš ir nepatrauktā mijiedarbībā ar pārējiem sistēmas elementiem, un, ar Zinošā Lauka (Morofoģenētiskais Lauks) palīdzību “zina”, ko domā un ko jūt pārējie sistēmas elementi.

Kas ir morfoģenētiskais lauks?

Termins „morfoģenētiskais lauks” [morphogenetic field], radās „zinošā lauka” vietā psihologiem, kas nodarbojas ar „ģimenes izvietojumiem”, no citas zinātnes – bioloģijas. Šo terminu definēja biologi, lai aprakstītu, piemēram, kāpēc cilvēka abām rokām un kājām ir dažāda forma (kreisā un labā), kaut arī viņu ģenētiskā un olbaltumvielu struktūra ir identiskas. Morfoģenētiskais lauks ir savdabīgi neredzami “rasējumi”, pēc kuriem notiek jaunattīstības organisma veidošanās.

Sistēmiskie sakārtojumi – vai paralēlā mistika vai iespējamā realitāte?

Sistēmiskie sakārtojumi (izvietojumi) izmanto to, kas netiek uztverts apziņas, jeb prata līmenī. Zinošais Lauks ir sava veida informatīvais lauks, kuram “pieslēdzoties”, cilvēks, kam vajadzīga palīdzība, risinājums vai informācija, pēkšņi saņem kaut kādā dziļā, mistiskā līmenī piekļuvi pie to sistēmas dalībnieku zināšanas vai sajūtām, kuri ir piederīgi attiecīgajai sistēmai. Sistēmiskā sakārtojuma dalībnieki sajūt savstarpējās saites un enerģijas tieši tāpat kā cilvēki, kurus viņi aizvieto sakārtojumā. Pilnīgi nesaistīts cilvēks kļūst par “patiesības kanālu”, kas apslēpta dotajā sistēmā – kaut arī tas šķiet pilnīgi neiespējami. Sistēmiska psihoterapija to sauc par “aizvietojošo uztveri”.

No mistikas uz  psiholoģiju

No mistiskā aspekta uz psiholoģisko visu pārnesa vācu zinātnieks Bert Hellinger, un viņa metodika galīgi izveidojās 1990. gadu vidū, tajā skaitā pateicoties pazīstamajam zinātņu doktoram bioķīmijas nozarē angļu biologam Rupert Sheldrake, tieši viņš atklāja morfoģenētiskā lauka teoriju, jeb „atmiņas laukus”. Dabā nekas nepazūd un ne no kurienes nerodas, mūsu dzimta (sistēma) glabā visu paaudžu atmiņu. Pēc vienas teorijas to glabā gēnu līmenī. Pēc citas teorijas atmiņa glabājas tā saucamajos spoguļu neironos, kas atrodas cilvēka galvas smadzenēs.

Vēl mazliet par fiziku

Kad divas elementārdaļiņas saduras cita ar citu kā biljarda lodes, bet pēc tam aizlido dažādos virzienos, tās paliek saistītas ārkārtīgi ilgi. Speciālisti to izskaidro tā: divas daļiņas stipra sitiena laikā it kā „saaug” ļoti smalkā enerģētiskā līmenī. No šī brīža tas, kas notiek ar vienu daļiņu, tiešā veidā ietekmē otru.

Kas ir fenomenoloģija?

Tas ir cilvēciskās būtības fenomens: apziņa un zemapziņa, mīlestība un naids, loģiskais prāts un gara lidojums, vēlmes un gribasspēks, bailes un sirdsapziņa, brīvība un nomiršana, pasaules vēsture un dzimtas saknes, uzskati un vērtības, klausīšanās un dzirdēšana. Fenomenoloģijas būtība ir pieņemšanā: viss ir tieši tāds, kāds tas ir, bet pārējais ir tikai pieņēmumi. Bet pieņemumi nav realitāte.

Kas ir sistēmiskā pasaule?

Pasaule, kurā mēs dzīvojam, sastāv no sistēmām. Sistēmiskā pasaule apvieno lielākās sistēmās, kas, savukārt veidojas no citām, mazākām sistēmām. Kopā tas viss veido Vienoto Veselumu. Sistēmiskie sakārtojumi aplūko cilvēku, kurš atrodas mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli, jeb Vienoto Veslumu, kopā ar citiem cilvēkiem, un citām sistēmām, kurām viņš ir piederīgs. Cilvēks neeksistē tikai pats par sevi, bet nepārtraukti ir saistīts ar apkārt notiekošo. Viņa piederība dažādām sistēmām, to kvalitāte un savstarpējās attiecības ietekmē cilvēka jūtas, domas, uzvedību, emocionālo stāvokli un veselību.

No kā sastāv sistēma?

Ikviens no mums ir vairāku sistēmu sastāvdaļa: mūsu ķermenis ir sistēma, mūsu ģimene ir sistēma, mūsu interešu vai draugu grupa ir sistēma, mūsu uzņēmums ir sistēma, un mūsu planēta ir sistēma. Ikviens mēs esam sistēmas sastāvdaļa, kura sevī nes visas sistēmas informāciju.

Kas ir sistēmiskā informācija?

Iedomājieties gleznu. Ja to pārplēš uz pusēm, katrai pusei ir informācija, apskatot tikai vienu daļu, tomēr ir skaidra informācija: stils, krāsu palete, rokraksts, izpildījums. Iespējams noteikt gleznas vecumu un autoru. Gleznu var turpināt plēst, tomēr informācija turpina pastāvēt – jautājums cik sarežģīti to atjaunot. Tāpat arī katra šūna glabā informāciju par visu organismu. Līdzīgi mums katram ir visa informācija par mūsu sistēmām, kuru sastāvdaļas esam.

Sistēmiskie Likumi

Pastāv sistēmiskie likumi, kurus ievērojot, sistēma ir vesela – mēs neslimojam, ģimenes attiecības kārtībā, bērni ir veseli. Savukārt organizācija veiksmīgi sasniedz mērķus, un tās darbinieki ir apmierināti, motivēti un lojāli.

Katra lielā sistēma sastāv no mazās sistēmas elementiem, kuru starpā veidojas noteiktas attiecības – dinamikas, kas balstītas uz sistēmas pamatlikumiem. Sistēmisko pārkāpumu gadījumā attiecības norāda par konfliktu vai problēmu.

Sistēmiskie sakārtojumi, kur tos izmantot?

Sistēmiskie sakārtojumi ir ne tikai veids, kas risina ģimenes problēmas, attiecību jautājumus, atbildot, no kurienes radusies slimība vai neuzticība, bet arī palīdz organizācijām, vai indivīdiem analizēt specifiskas situācijas. Sistēmiskie sakārtojumi ir nevis veids kā atrisināt uzdevumu, bet veids kā šo uzdevumu formulēt: „Pareizi uzdots jautājums jau ir puse no atbildes”. Tas ir kvalitatīvi daudz augstāks apziņas process, nekā parasta jautājuma risināšana prāta un loģikas līmenī.