Emocionālā inteliģence nozīmē ne tikai mācēt atpazīt savas emocijas un nosaukt tās, bet arī prast atpazīt tās citos un attiecīgi reaģēt.
Eneagrammas tipoloģija, kas dod ieskatu, kas ir emocionālā inteliģence un tās centrs nosaka, kurš cilvēkam ir vadošais emocionālās uztveres kanāls, Emocionālā inteliģence regulē spēju domāt, just, pieņemt lēmumus un veidotu saskarsmi ar apkārtējiem.
Šis centrs ir saistīts ar trīs cilvēka fiziskā ķermeņa daļām, kuras veido ķermenis, sirds un galva. Tāda iedalījuma saknes meklējamas senajās sūfiju atziņās, jo sevi vērojot, viņi atklāja, ka katra cilvēka “saknes grēks”, jeb “autopilots” – veids kā tiek pieņemti lēmumi, izriet no cilvēka “vadošā centra”.
Eneagrammas vēsture
Pats eneagrammas simbols gan sastopams vēl pirms Pitagora laikiem, diemžēl bez attiecīgajiem aprakstiem. Ir tikai atsauces uz Babilonijas ezotērisko skolu Sarmoung, kas glabājusi visas cilvēces, vēl pirmsplūdu laika, zinības. Pirmās rakstiskās liecības par dažādām kaislībām, kas vada cilvēku dzīves ir izveidojis Evagrijs no Pontas. Evagrijs bija viens no kristīgas ticības kustības – Tuksneša tēvi- pārstāvjiem. Viņa veidotais apraksts sasaucas ar to, kādu mēs eneagrammu pazīstam mūsdienās. Turpmākajos gadsimtos dažādās Eiropas vietās ir sastopamas rakstiskas liecības gan par eneagrammas simbolu, gan cilvēcisko kaislību veidiem, gan to, kā ar tiem strādāt. Tā eneagrammas simbolā ietvertās zinības klejoja cauri gadsimtiem, līdz ar tām saskārās grieķu izcelsmes armēņu mistiķis Georgs Gurdžijevs. Mēdz sacīt, ka Gurdžijevs atgrieza rietumu pasaulei aizmirsto eneagrammu. Ir saglabājušās liecības, ka pie Gurdžijeva savulaik mācījušies gan Ādolfs Hitlers, gan Josifs Staļins.
Noslēpumi un mīti
Zinības par eneagrammu ilgus gadus tika turētas kristīgās pasaules noslēpumā, jo tās nebija ļauts izpaust. Pavisam nejauši, iepazīstot kāda priestera Roberta Oksa mācību semināra materiālus, eneagrammu sev atklāja Dons Risso (1945-20120) un lēma nopietni pievērsties tas studijām. Ar laiku viņam pievienojās Rass Hadsons un viņi kopā izveidoja Eneagrammas institūtu, kurā gan turpināja pētīt eneagrammas sakarības, gan dalīties ar eneagrammas zinībam. Tieši Dons Risso aprakstīja eneatipu attīstības līmeņus, un paplašināja eneagrammas izpratni un pielietojumu. Savukārt 21.gadsimta sākumā divi eneagrammas skolotāji Deivids un Ketrīna Fouvrisavu pētījumu rezultātā izveidoja eneagrammas tritipu, jeb emocionālās inteliģences teoriju, kas paskaidro, kā un kāpēc mūsu eneatipu ietekmē tas, kādā vidē esam dzīvojuši.
Eneagrammas vēsture iesniedzas dziļā senatnē. Tajā ir daudz neskaidrību un tikai nojausmu par avotiem, kā par jebkurām slepenām zinībām. Tomēr mūsdienu psiholoģijas jomas profesionāļi ne tikai pēta, bet pilnveido eneagrammas teoriju, par ko liecina jaunakie atklājumi – eneatipu sasaiste ar dominējošo neiromediatoru klātbūtni!
Eneagrammas centrs un emocionālā inteliģence
Parasti uzskata, ka veiksme, produktivitāte un efektivitāte ir atkarīga tikai un vienīgi no tā, cik augsts ir intelekta koeficents IQ, kas nosaka cilvēka spēju atcerēties un analizēt informāciju, pieņemt lēmumus un izdarīt secinājumus, pamatojoties uz loģiku. Tomēr, ir arī cits rādītājs, kas apgāž pirmo apgalvojumu. XX gs. Astoņdesmitajos gados psihologi definēja emocionālo kompetenci, jeb EQ.
EQ ir indivīda spēja atpazīt savas un citu emocijas, atšķirt dažādas jūtas un izmantot šo informāciju, lai atbilstoši vadītu ne tikai domāšanu, bet arī uzvedību, pārvaldot emocijas, un pielāgojot tās videi vai mērķa sasniegšanai. Lai gan šo terminu pirmo reizi definēja Michael Beldoch 1964., tomēr par EQ termina ieviesēju uzskata Daniel Goleman, 1995.
Kāpēc jāzina, kas ir emocionālā inteliģence?
Pirmkārt, pats strukturētākais faktu un pierādījumu cilvēks ir spiests emocionāli sazināties ar sarunu partneri, kolēģi vai komandu un veidot attiecības. Otrkārt, jebkura radošā biznesa panākumi atkarīgi no tā, cik loģiski un pamatoti tiks pieņemti lēmumi. Un ir vēl trešais rādītājs – sajūtas, kas parādās ķermenī pēc attiecīgu lēmumu pieņemšanas vai situācijās, kas ļauj rīkoties intuitīvi: “Es zinu, ka pareizi ir tā, bet sajūtas saka, ka vajag darīt šitā.” Cilvēks izvēlas vienu no šiem intelekta veidiem kā savu dominējošo. Eneagrammas pamatā ir trīs intelekta centru modelis, kurš atbilst katram no intelekta veidiem. Tas ir kā prizma caur ko saskatāma konkrētā cilvēka emocionālā inteliģence vai intelekta potenciāls.
Ķermenis. Rīcība, instinkti (8,9,1)
Centra funkcija ir nodrošināt to, lai cilvēks justos patiesi dzīvs, un tam būtu pieeja pie sava spēka centra, kas atrodas 1-3 čakru līmenī. Tur koncentrējas visa eksistences būtība – instinkti, intuīcija, seksualitāte, dzīves spēks, pirmatnējās zināšanas. Šī centra cilvēki vispirms tieši un spontāni reaģē uz apkārt notiekošo, jo “kaut ko sajūt”, un tikai pēc tam filtrē to ar Prātu, tāpēc viņi rīkojās impulsīvi un instinktīvi.
Tā kā sabiedrības modelis uzspiež visu identificēt vispirms ar loģiku, plāniem, arī ar pieredzi, zināmā mērā tiek liegta piekļuve to dabiskajam spēkam. Lai kompensētu enerģijas zaudējumu, šie cilvēki koncentrējas uz spēku, robežām un cieņu, jo tic, ka tad, kad izdosies citus ietekmēt un piespiest cienīt sevi, patiesi varēs iesaistīties dzīvē. Sajūta, kas rodas, ja tiek pārkāptas robežas, ir apzināta vai neapzināta agresija, jeb DUSMAS, kas ļauj mobilizēt savus spēkus. Emocionālā inteliģence darbojas caur fiziskām sajūtām.
Ķermeņa cilvēkos vienmēr ir zināma iekšējā pretestība pret realitātē notiekošo. Bieži viņi savas sajūtas ne tikai nevar izskaidrot, bet citi pat nepieļauj, ka var kaut ko “just”. Ārēji pašpārliecināti un stipri, bet iekšēji tos var plosīt šaubas. Dzīvi viņi uzskata par sava veida cīņas lauku, neapzināti visu pārvēršot cīņā par varu un taisnīgumu. Viņiem ir svarīgi zināt, kam ir teikšana, kam taisnība, kurš stiprākais. Atbilžu meklēšana pēc arhetipiem vai vēršanās pie augstākās varas ir caur Dievu, jeb Tēvu, jeb vīrišķo enerģiju.
Sirds. Sajūtas, emocijas (2,3,4)
Nosaukums ir mazliet maldinošs, jo patiesībā tieši šiem cilvēkiem ir slēgta pieeja savām patiesajām jūtām. Viņi tām apzināti neļaujas, pat noliedz, jo ikdienā izjūt sevi pārsvarā reaģējot uz citu cilvēku emocijām vai izturēšanos. Tas ir saistīts ar vajadzību piedzīvot dabisku mīlestības un pieņemšanas sajūtu pret sevi un citiem. Ja sirds centrs darbojas bez traucējumiem, attiecībās ar citiem, šiem cilvēkiem ir iespēja justies dabiski, viņš var būt pats, bez maskas, un tajā pašā laikā ticēt, ka citi cilvēki viņu mīl un pieņem.
Emociju cilvēkiem dzīvē šķiet, ka vispirms citu cilvēku mīlestība ir jānopelna, tāpat kā jāpierāda, ka esi to vērts, lai tevi pieņemtu un labi novērtētu. Šie cilvēki izdzīvo uzmanības deficītu, mīlestības un pieņemšanas trūkumu. Tāpēc tiek izstrādātas noteiktas stratēģijas, kā to aizpildīt, izmantojot attiecības ar citiem. Viņus vada neapzināta vēlme nodrošināt sev citu cilvēku labvēlību vai uzmanību, ir tendence piemēroties un pielāgoties. Viņus visvairāk interesē tas, ko citi par viņiem domā un tas ietekmē viņu rīcību. Tāpēc sajūta, kas rodas no domas, ka citi cilvēki mani nepieņem, vai labi nevērtē, ir KAUNS. Emocionālā inteliģence darbojas caur emocijām.
Valdošā emociju cilvēku motivācija saistīta ar sajūtu, ka “tāds, kāds esmu, es nepatīku cilvēkiem”, “man vajag sev kaut ko mainīt”, “man ir nepieciešams kaut ko sasniegt”, “es patikšu, ja par kaut ko kļūšu”. Šos cilvēkus piesaista procesi, kas saistīti ar personiskajām vai sociālajām attiecībām, kur var sevi pierādīt, parādīt, izrādīt svarīgumu vai individualitāti vai pārsteigt. Atbilžu meklēšana pēc arhetipiem vai vēršanās pie augstākās varas ir caur Svēto Garu, jeb Māti, jeb sievišķo enerģiju.
Galva. Domas, prāts (5,6,7)
Šī centra patiesā funkcija ir virziena, sistēmas un plāna redzējums, pārliecība, ka nākotnē viss būs ar mani kārtībā. Tas ir iekšējais stāvoklis ar ļoti skaidru skatienu un, tajā pašā laikā, iekšējo klusumu. Šajā iekšējā klusuma stāvoklī ir mierīga pārliecība: neatkarīgi no tā, kas notiek ar mani dzīvē, es pats atradīšu vispiemērotāko lēmumu un es pats tikšu galā ar pašreizējo situāciju.
Tomēr realitātē Prāta cilvēkiem reti ir iespēja būt mierīgā pārliecībā par nākotni. Kā likums, prātā ir daudz domu, šaubu, rezerves vai alternatīvu iespēju un cerību. Neiespējamība iedomāties drošu un sakārtotu nākotni, liek koncentrēties uz negatīviem scenārijiem. Tā vietā, lai saglabātu mieru, tiek analizētas un aprēķinātas visas iespējamās iespējas. Tāpēc šī centra būtība ir trauksme vai BAILES attiecībā uz nākotni. Emocionālā inteliģence darbojas caur loģiku.
Prāta cilvēku pamatvajadzība ir DROŠĪBA, jeb stabilitāte un nemainīgums un skaidrība par to, ka neatkarīgi no tā, kas notiek ar mani, es pats pārvaldīšu savu pasauli un viss būs kārtībā. Noteicošās ir prāts, smadzenes, analīze un fakti. Šīs grupas cilvēki jebkurā situācijā sper it kā soli atpakaļ, lai apdomātu, pārdomātu vai izdomātu kaut ko citu, jo nepieciešams atbalsts un vadlīnijas. Tie raugās uz dzīvi (atkarībā no tipa) kā uz uzdevumu, noslēpumu vai izaicinājumu. Savas jūtas tie slēpj aiz lietišķuma un bezkaislības maskas, emocijas tiem šķiet muļķigas, bet ķermeņa sajūtas bieži iztrūkst vai neizprotamas. Atbilžu meklēšana pēc arhetipiem vai vēršanās pie augstākās varas ir caur Dieva Dēlu, jeb Bērnu, citiem vārdiem sakot – es nepiedzimu tik nopietns un nejūtīgs.