Sociopāts ir cilvēks bez sirdsapziņas, kurš citus redz tikai kā instrumentus savu mērķu sasniegšanai. Pat daudzi psihiatri jēdzienu “sociopāts” aizvieto ar jēdzienu “psihopāts”.

Sociopātiju, atšķirībā no citiem agresijas veidiem (bosings, mobings, seksings) sākotnēji nav iespējams atpazīt. Sociopāts dzīvē ir cilvēks ar tēlu – iedvesmojošs, atvērts, harizmātisks, un, galvenais – rezonējošs ar savu upuri. Kāpēc? Tas rakstā noslēgumā, pie virsraksta “Sociopāta emocionālā inteliģence“.
Komunikācijā un saskarsmē šķiet, ka esi sastapis savu “liktenīgo cilvēku” vai “ideālo darbinieku”. Pēc stabilu attiecību izveidošanas un ikdienas rutīnas iestrādāšanas, grūti saprast, kurā brīdī īsti tiki ievilkts sociopāta manipulāciju orbītā. Pat tad, kad sāk “rasties pirmās aizdomas”, ka “ne viss ir tāds, kāds tas izskatās”, labu laiku vaino sevi. Sociopāts lieliski manipulē ne tikai ar draugiem un kolēģiem, bet īpaši izcili saviem ģimenes locekļiem, kuri viņu piesedz ar frāzi ”nu jā, viņam dažreiz uznāk”vai “viņam šad tad patīk pārspīlēt”.

Pazīmes, kas liecina, ka jūsu attiecības ir toksiskas, un, iespējams, šis cilvēks ir sociopāts:

1. Tu tiec izmantots un ekspluatēts sociopāta mērķiem, bet vienlaikus viņam esi nevajadzīgs un lieks;
2. Tu tiec kontrolēts jebkurā situācijā un stundā, bet saskarsmē ar viņu tiec pazemots un noniecināts;
3. Tev ir pienākumi un esi atbildīgs par visu, bet nav pilnvaras, vēl vairāk – esi vainīgs pie visa, kas viņaprāt ir slikts;
4. Tavus panākumus nepamana, noniecina vai piesavinās, bet par viņa neizdarīto esi vainīgs tu;
5. Tu esi kā lelle leļļu teātrī, kuru viņš rausta aiz auklām, kamēr viņš dzīvo savu neatkarīgu dzīvi;
6. Tu esi svarīgā pozīcijā vai dari svarīgus darbus, taču panākumi un svētki, kā likums, notiek bez tevis.

Sociopāts – 13 vardarbības formas:

1. Gas Lighting

Apgaismošana ar gāzi, jeb “miglas laišana acīs”. Cilvēkam liek apšaubīt paša atmiņu, uztveri un saprātu, izmantojot informācijas noliegšanu, sagrozīšanu un maldināšanu: “Tā nebija!”, “Neizdomā!”, “Tu esi jucis!”, ”Es tā neteicu!’. Ar laiku upuris, ja nesāk apšaubīt savu veselo saprātu, tad izvairās izteikt viedokli, jo tiek padarīts par patoloģisku meli citu acīs un zaudē pašapziņu.

Padoms: Saglabā jebkurus rakstveida faktus. Noder prognozējamas situācijas izklāsts citiem – būt soli priekšā un jau iepriekš pastāstīt par paredzamo scenāriju. Vēl labāk, ja ir “taustāmi pierādījumi” – dokumenti, sarakste, kas apliecina runāto.

2. Projekcija

Savu negatīvo īpašību absolūta noliegšana sevī, vienlaikus tās norādot upurī. Vietā, lai atzītu savu kļūdu, sociopāts atbildību novels uz otru. Viņš patiesi tic, ka ir piedzimis jau ideāls un nekas sevī nav jāpilnveido. Neveiksmēs vainota tiks “visa pasaule”, veiksmēs tiks slavēts pats. Jāuzmanās šo cilvēku aizvainot, vai norādīt uz viņa kļūdām, jo tas var izraisīt absolūto katastrofu tam, kas atļaujas ko tādu norādīt.

Padoms: Nepiekāpies “mīļā miera dēļ”, nemeklēt vainu vai problēmu sevī. Nemēģini neko pierādīt, attaisnoties vai izskaidroties. Jo vairāk ar to nodarbosies, jo cilpa ap tavu kaklu vairāk savilksies, sociopāts būs sapratis, kas esi vājš. Turpini darīt, to, ko un kā tu dari.

3. Vainošana

Klasiskais sociopāta ierocis. Saruna ar sociopātu nav diskusija vai dialogs, tas ir agresīvs monologs, kliegšanu ieskaitot. Sarunas patiesā jēga pazūd personisku apvainojumu, pārmetumu un pretrunu gūzmā. Izcili, ja vēl šim ir skatītāji. Pienāk brīdis, kad upurim ir vienkāršāk un vieglāk piekrist apmelojumiem, lai tikai viss šis ātrāk beigtos, kā mēģināt izskaidrot savu pozīciju, attaisnoties un atvainoties. Jo vairāk atvainojas, jo vainīgāks kļūst.

Padoms: Drāmas procesā sociopāts izbauda sevi, tas ir viņa lielā teātra iznāciena drāmas monologs. Viņam patīk saasinātas emocijas, tas ir viņa enerģijas avots. Neiesaistoties, tiek pārtraukta enerģijas plūsma, ko viņš saņem no upura. Tipiska ir nepieciešamība pēdējo vārdu atstāt sev, ne tikai runājot, jo īpaši rakstot ziņas. Neatbildi!

4. Vispārināšana

Tā vietā, lai iedziļinātos un mēģinātu izprast konkrēto situāciju vai otra viedokli, sociopāts ignorē argumentāciju un vienkārši paziņo “Tev vienmēr viss ir slikti!” Piekarinot negatīvisma “diagnozi”, otrs tiek pazemināts – kāda jēga tevī klausīties, tāpat viss būs slikti. Konstruktīva saruna par problēma nav iespējama. Pie apgalvojuma, ka šāda komunikācija ir nepieņemama, arī arguments ir: “Tu visu laiku ar kaut ko esi neapmierināts!”.

Padoms: Labākā taktika – neattaisnoties, neaizstāvēties un neizskaidroties. Arī nemēģini būt super pozitīvs, jautrs un nesmīdini citus. Tev nav jākļūst par “ciema ākstu”, ja tas nav tavā dabā, tikai tāpēc, lai pierādītu, ka esi pozitīvisma iemiesojums. Dari savu darbu.

5. Pārspīlēšana

Sociopāta otra cilvēka vērtības pārvērš iracionālā pasaules uztverē. Tiek izdomātas interpretācijas, pārfrāzējot otra viedokli tā, lai viss izskatās absurds, smieklīgs, citiem nepieņemams. Sociopāts ir pārliecināts, ka zina labāk, ko otrs domā un jūt, un tāpēc vienmēr rīkojas tikai pēc savas taisnības, turklāt nekad neatvainojas, pat, ja kļūdījies vai dziļi aizskāris. Viņa īpašais paņēmiens – sist pa vērtībām, aizskarot upura tuvāko – ģimeni, dzīves veidu, ticību.

Padoms: Noturēt savas robežas un skaidri pateikt  “Es to neesmu teicis!” vai “Tā ir tava interpretācija!”, un ar šo pārtraukt sarunu. Pat tad, kad viņš ar prieku izmantos nākamo gājienu, un nosauks tevi par meli, atcerēties par savām robežām! Kamēr sociopātam būs iespēja otru pazemot un viņa izrādei būs atbalstītāji, viņš ar prieku turpinās darīt. Neiesaisties viņa spēlē!

6. Kontrole

Galvenais sociopāta ierocis. Viņi tiecas kontrolēt visu un visus, visos veidos. Rīcības diktatūra, finanšu kontrole, komunikācijas loka ierobežojumi, saskarsmes aizliegumi ir tikai daļa no kontroles veidiem. Skandāli, pārmetumi, drāmas un emocionāli uzbrukumu otram ar laiku liek šaubīties par viņa veselo saprātu. Klāt nāk destruktīva kritika personības līmenī un nesasniedzamu standartu izvirzīšana. Viņam patīk pazemot un vainot. Ja partnerim izdodas atgūt realitātes izjūtu un tiklīdz tas mēģina no apburtā loka izkļūt, tā sociopāts kļūst “balts un pūkains” un uzvedas tā, it kā nekas nav bijis, rosina draudzīgu saskarsmi un aicina uz atklātu, jā, pat draudzīgu sarunu.

Padoms: Netici! Tiklīdz būsi atslābis un aizmirsis ar ko tev ir darīšana, saņemsi nākamo sitienu, vēl spēcīgāku. Sociopāts ir izkopis haizivs uzbrukšanas taktiku – it kā attālinās, bet patiesībā tas ir tikai skrejceļš, kur uzņemt vēl lielāku ātrumu, lai nogalinātu. Skaidri, vēlams rakstiski, pieprasi definēt savus pienākumus, atbildību, tiesības un pilnvaras. Jā, arī privātajā dzīve.

7. Noteikumu maiņa

Negaidīta noteikumu maiņa spēles laikā garantē iespēju sociopātam par visu laiku būt neapmierinātam. Pēc tam, kad ir paveikts iepriekš pieprasītais, sociopāts izvirza citas prasības, atmetot atpakaļ paveikto. Noteikumi var būt pilnīgi pretrunīgi, bet arvien tiek paaugstināts prasību līmenis un pievienojas papildus pienākumi. Upuris, kas cenšas šos noteikumus izpildīt, ne tikai vairs neredz privāto telpu un laiku, bet ar sāk justies nevērtīgs, jo zaudē pašapziņu, nespējot attaisnot uz viņu liktās cerības.

Padoms: Skaidri, vēlams rakstiski, pieprasi definēt uzdevumus. Vairs nemēģini atbilst prasībām, galējā variantā vari paziņot publiski par savu nekompetenci, šādi panākot konfrontāciju ar tiem, kas tevi zina kā saprātīgu cilvēku vai darba vidē kā nozares ekspertu.

8. Draudi

Sociopāta  viedokļa un pozīcijas apšaubīšana ir nepieļaujama. Saskaroties uz upura ar pretestību, adekvāto rīcību un argumentiem, sociopāts, sajutis draudus savas mākslīgi radītās pasaules vai varas sabrukšanai, var draudēt ne tikai slēpti, bet arī tieši. Draudi ir agresīvi un bīstami, jo tiešā trāpījuma uzreiz skars privātās dzīves robežas, personiskās vērtības, pat tuvos cilvēkus. Tāpēc upuris tos uztver kā reālus, jo sargā savus tuvos, un atkāpjas no sava teiktā. Kas arī bija jāpanāk…

Padoms: Sagatavojies ļaunākajam un laikus apzini iespējamos kompromātus, kas var tevi ievainot. Preventīvi brīdini kolēģus, draugus un ģimeni par iespējamām negācijām, skandālu vai “netīras veļas publisku mazgāšanu”. Ja esi uzkāpis uz kara takas, tad ej līdz galam, jo otras iespējas nebūs. Zaudētājus šajā cīņā neciena, tu jau tā esi zaudētājs, un tagad tu zaudēsi visu – darbu, attiecības, cieņu, jā, arī ģimene likta uz spēles.

9. Dresūra

Striktu noteikumu un nepārkāpjamu prasību uzstādīšana, sodīšana, pat publiska apsaukšana ir normāla parādība šādās attiecībās. Upurim refleksu līmenī izstrādājas paradums baidīties – izradīt pašiniciatīvu, izteikt viedokli, celt telefonu, atvērt e pastu, satikt klātienē. Ar “ārkārtas” telefona zvanu sabojāts brīvdienu vai svētku rīts, nojaukts ceļojuma plāns, pēdējā brīdī atcelta tikšanās, pusnakts uzdevumi, stundām ilga kavēšana liekot uz sevi gaidīt nepasakot laiku, pieprasīšana jebko veikt ASAP, visi šie ir kontroles mehānismi. Ieskaitot otra cilvēka vaļasprieku, dzīvesveida, draugu, pat ģimenes noliegšanu.

Padoms: Darba vidē atrunā skaidrus spēles noteikumus, amata aprakstu un darba laiku. Saskaņo publiski, lai citi ir liecinieki. Skaidri nodali, kas ir darbs, kas privāts un neattiecas uz darbu! Privātajā dzīvē – meklē atbildi sevī, kāpēc šo visu pieņem, kāds no tā ir sekundārais labums? Kas ir tas piesaistes mehānisms, kas neļauj atbrīvoties no šīm slimajām attiecībām?

10. Baumas

Kad sociopāts nevar kontrolēt to, kā tu uztver sevi, viņš sāk kontrolēt to, kā tevi uztver citi! Apmelošana, baumas, intrigas, aprunāšana, viss, kas sagrauj reputāciju. Pie tam, izrādās, ka tieši sociopāts ir vienīgais, kas var “uzņemties atbildību” un “glābt situāciju”, jo “man” vai pat “mums visiem!” ir kauns par tevi! Ja upuris nolems izstāties no šīs spēles, viņam pat nebūs atbalsta komandas, jo citi ir priecīgi, ka šis murgs neskar viņus un tas ir beidzies. Sociopāts sev rada cietēja tēlu, bet reālais upuris tiek aprakstīts kā varmāka. Ja tāda informācija parādās regulāri, ar laiku apkārtējie šim stāstam tiešām notic.

Padoms: Uzmanies no situācijām, kurās sociopāts tevi provocē uz neadekvātām reakcijām, kur tu zaudē kontroli, piemēram, sākot citiem redzot raudāt, draudēt vai kliegt, jo tās noteikti tiks  fiksētas un dokumentētas un publiski izmantotas pret tevi kā “lietišķie pierādījumi”.

11. Nodrošināšanās

Ja cilvēks īpaši uzsver, ka viņš ir “labais”, kurš glābj pasauli vai “vienīgais”, kurš tevi saprot, esi uzmanīgs! Sociopāts prot uzmanīgi klausīties, tēlojot līdzjūtību un empātiju. Vēlāk, emocionālās vardarbības ciklam attīstoties, viss pateiktas pagriežas pret tevi. Viņam ir talants veidot triangulāciju no nekā – attiecībās tiek iesaistīta jebkura trešā puse. “Konsultants” vai “liecinieki” ir spiests piedalīties “nejaušās” scēnās un viņiem jāapstiprina, ka sociopātam taisnība, bet otrs pats pie visa vainīgs. Spēlē tiek iesaistīti skatītāji, kas situāciju pēc būtības nepārzina, bet kuriem dēļ situācijas nākas nostāties kāda pusē.

Padoms: Domā, ko runā. Domā, ko dari, Domā, kā rīkojies. Jā, domā, kā elpo, tiešā un pārnestā nozīmē. Kontrolē savas emocijas, rīcību, uzvedību un runātā saturu. Viss var tikt pagriezts pret tevi. Grūti, neiespējami, jo tu esi dzīvs cilvēks? Jā! Ej projām. Mūc no tā visa!

12. Robežas

Sociopāts nepārtraukti pārbauda otra robežas, lai saprastu, cik tālu vēl var kāpt un paplašināt savu ietekmes zonu. Jo biežāk viņam izdosies panākt savu un palikt par to nesodītam, jo bezkaunīgāk un jaudīgāk tas tiks darīts atkal un tālāk viņš ies. Sociopāts prot manipulēt ar situācijām, atbilstoši izturēties, solīt neizpildāmo un parādīt sevi izdevīgā pozīcijā. Sarkasms ir ātrs, primitīvs instruments, kā atbildēt, ja sociopāts ir iedzīts stūrī. “Tu esi smieklīgs, nožēlojams!”, “Man Tevis žēl..”, “Tu esi melis!”, “Slimais, ej, ārstējies!” un tamlīdzīgas frāzes apšauba sarunu partnera prāta spējas, devalvējot viņa reputāciju citu acīs.

Padoms: Skaidri zini savas robežas. Šis ir karš. Robežu pārkāpējus soda un tiem nepiedod. Acs pret aci, zobs pret zobu, ar pieklājību, inteliģenci vai cilvēka mīlestību te neko nevarēs panākt.

13. Sarkasms

Otra cilvēka dzīvesveida, draugu vai pat ģimenes locekļu apsmaidīšana ir bieža parādība. Viens no instrumentiem ir balss un intonācija. “Mātišķa” aizbildniecība, kā sarunās ar mazu bērnu, “tēvišķi” padomi elementāros jautājumos, pliķēšana pa plecu, kniebšana vaigā, aizskaroši jociņi, tos dzēšot ar “Neņem galvā, tas tikai joks” ir ikdiena. Upuri apvaino humora izjūtas un socializācijas trūkumā. Arī te tipiska ir frāze “Man kauns tavā vietā!”, sagraujot partnera pašcieņu. Ja upuris uzsver savu ieguldījumu vai padarīto, tipiska ir kaunināšana, uzsverot, ka personīgo sasniegumu pieminēšana ir augstprātība, nepieņemama lepnība. Gadījumā, ja esat cietis no vardarbības, vai dzīvē bijis liels zaudējums, tad sociopāts noteikti šo faktu pagriezīs tā, ka pats biji vainīgs, pats provocēji un pats šo situāciju radīji.

Padoms: Sargā savas vājās puses, neatklāj savus ievainojumus, nestāsti par saviem zaudējumiem un pārdzīvojumiem, neatklāj privātās dzīves, veselības, materiālās vai citas detaļas. Esi pārliecināts par saviem sasniegumiem un statusu, bet tev nav jāskaidro kā un kāpēc tas ir radies. Šis ir stāsts par pašapziņu, pašcieņu un pašlepnumu.

Sociopāta emocionālā inteliģence

Emocionālā inteliģence, kā zināms, veidojas no sešām kompetencēm. Novērtējot skalā no 1-10 var ļoti labi saprast, kur sociopāts ir izcils:

1. Sevis apzināšanās ir spēja izprast, kādas ir stiprās puses un trūkumi, un kādu iespaidu tas atstāj uz citiem. Uz 10!
2. Citu apzināšanās ir spēja pamanīt un izprast cilvēkus sev apkārt, izvēlēties tiem atbilstošu izturēšanos. Uz 10!
3. Autentiskums ir spēja būt saskaņā ar sevi un to, ko prasa no citiem, cienīt saistības, nenodot uzticēšanos. Principā… 0.
4. Spriestspēja ir spēja komunikācijā izmantot informāciju par sajūtām un apvienot ar faktiem. Uz 10!
5. Paškontrole ir spēja pārvaldīt savas emocijas un mainīgo garastāvokli, nepārtraukta sevis pilnveidošana. Uz 1.
6. Ietekme ir spēja ietekmēt to, kā citi jūtas, gan pozitīvi, gan negatīvi. Uz 10!

Jā, šis tiešām ir profesionāla manipulatora profils. Visi šie rādītāji ir vērsti PRET citiem un PAR sevi – savu labumu un izdevīgumu.

Secinājumi

Jo vairāk par sevi šaubās, attaisnojas un izskaidrojas upuris, jo dažādākas manipulācijas un vainošanas metodes izmanto sociopāts, lai viņu pakļautu savai gribai un vajadzībām.

Sociopāti instinktu līmenī izjūt cilvēka vājos punktus un tos bez žēlastības izmanto. Sociopāta profils kā greizajā spogulis redzams viņa upurī – meklējiet absolūtos pretstatus!
Cik Upuris ir empātisks, iejūtīgs, līdzjūtīgs, uzticams, nesavtīgs, piedodošs un citiem labu vēlošs, tik sociopāts ir vienaldzīgs, auksts, bezjūtīgs, neuzticams, savtīgs, ļaunatminīgs un naidīgs. Cik Upuris ir ideālu vai augstākajam labumam ticošs cilvēks, tik viņa sociopāts ir primitīvo instinktu un cinisma iemiesots cilvēks.
Darba vidē sociopāts neizturas vienlīdz nejēdzīgi pret visiem, jo viņš labi apzinās, ka tas, ko dara ir bīstama spēle ar iespējamām ļoti nopietnām sekām. Tāpēc viņš lielākoties kā upuri izvēlas vienu cilvēku, tikmēr pret pārējiem tiek “spēlēts” ideālais kolēģis un partneris, tā upura situāciju padarot vēl sliktāku, jo:

1. Upurim ir kauns atzīt, ka ir upuris, jo viņš to uztver kā savu sakāvi, neveiksmi un vājumu;
2. Upurim ir bailes, kaut ko uzsākt vai pretoties, jo nevar zināt vai nebūs vēl sliktāk;
3. Upuris nogurst būt modrs, jo jāvāc pierādījumi (sarakste, audio, video), arī jāiesaista liecinieki;
4. Upuris saglabā labāk pašlepnumu, laiku un veselību klusējot, nekā tērē sevi bezjēgas cīņā;
5. Upurim traucē viņa ideāli “nolaisties tik zemu”, lai publiski vispār apspriestu šādu situāciju;
6. Upuris izstājas labprātīgi no spēles, kad saprot, ka nekas nav līdzams, pat, ja jānodod garīgās vai jāzaudē materiālās vērtības.

Sociopātija nav pāraudzināma, labojama vai ārstējama, jo trūkst galvenā ārstēšanās priekšnosacījuma – trūkst cilvēka vēlmes mainīties.