Vai esi kaut reizi dzīvē iekritis slazdā, ko veiksmīgi izlicis Sirsnīgais Solītājs? Kā izskatās šis ļoti sirsnīgais Sapņu Pārdevējs, Sirsnīgais Solītājs, patiesībā, Uzmetējs?
Solītājs. Kā tas sākas?
Lielākoties viss sākas nevainīgi. Tu satiec kādu bezgala jauku personu, kura pavisam nejauši uzzina, ko tev vajag, un kurai tik pat nejauši ir tieši tas, ko tu kāro. Tev sasola, ka viss reiz būs. It kā tu neesi naivs, bet tomēr notici. Kāpēc? Šie cilvēki ir harizmātiski, dzimuši līderi, iedvesmotāji, izaicinātāji, acu iededzinātāji, ideju radītāji. Viņi ir enerģiski, pārpilni sapņu un gaišās nākotnes vīziju, kurās…paši neiesaistās, kaut kādu savu iemeslu dēļ. Visbiežāk tā ir aizņemtība, noslogotība, citas prioritātes, atlikšana un vēl daudz bezgala svarīgu iemeslu.
Solītājs kaut kam pamudina, iekārdina, pat uzsāk kaut kaut ko kopā ar tevi vai arī arī tev kaut ko apsola un jau nākamajā mirklī dodas savās gaitās tālāk. Labā ziņa – viņš tevi ir iedvesmojis. Sliktā – tajā pat brīdī par tevi un tev solīto ir aizmirsis. Un, kamēr viņš aizrautīgi dzīvo savu dzīvi, tu savai ieslēdz “hold on” režīmu un pacietīgi gaidi. Viņš apsolīja, un teica, ka būs. Tāpēc tu gaidi. Viņš vēlreiz apsolīja, un teica, ka būs. Tu gaidi. Pasaule skrien tev garām, bet tu pagaidām neko nedari, jo vēl neapjaut, ka esi ieslodzīts Solījumu Slazdā. Tas ir slazds, kurā noķer ne tikai tavu laiku, naudu, prātu, darbu, bet dažkārt arī kādu tavas dzīves posmu (tad, kad mēs apprecēsimies).
Solījumu Slazdi
Tu arvien gaidi, ka to, ko tev apsolīja Sirsnīgais Solītājs, to, ko viņš izdarīts, atnesīs, samaksās, apskatīsies, nokārtos, sagatavos, parakstīs. Tava turpmākā darbība atkarīga no tā, kad to izdarīs viņš, jo tu esi posms viņa darbību ķēdē. Kad tas būs? Vai tas būs? Kā tas būs? Kurš to zina?
Iespējams, uz to brīdi, kad solīja, enerģiskais un dzīvespriecīgais Solītājs ticēja pats sev, ka tiešām tas būs. Bet, iespējams, ka viņš tevi vienkārši „atšuva”, lai tu liktu viņam mieru. Varbūt, viņš gribēja tevi “nomierināt“. Varbūt izrādīja savu pārākumu, ar vēlmi būt ”svarīgais, kurš var”. Bieži viņš vienkārši baro savu Ego, jo tā vienkārši jūtas- svarīgāks, spēcīgāks, varenāks, ietekmīgāks, zinošāks! Iespējams, viņš tevi apzināti izmanto, savam mērķim vai savam labumam. Tu tālāk nekur netiec, un viņš zina, ka tā tu liksies vismaz uz kādu brīdi mierā. Daži Solītāji vienkārši aprēķina, un tu tiec iebarots ar „burkānu” – vispirms apēdīsim Tavu, jā, un pēc tam katrs savu. Un te nu viņš nemelo.
Solītājs sola un tu tici
Kāpēc tu tici? Tu zaudē dienas, nedēļas un mēnešus, un tici, ka būs:
- Pagaidi, pagaidām vēl nē, vēlāk, pēc tam, tad kad man būs jauns projektiņš!
- Nu, kur tu tā steidzies, vēl nav īstais laiks, man te dažas lietiņas jānokārto!
- Man priekš tevis ir foršs plāniņš, bet vispirms es izdarīšu dažus savus darbiņus!
- Viss būs, nomierinies, sēdi mierīgs, netrako, kurp tā jāskrien?
- Klau, uzzvani pēc kādas nedēļiņas, tagad ne, redzi cik man te traki iet!
- Pagaidi, nu mēs vēl padarīsim šo un to un tad jau tas būs..
Ar tevi runā mīļi, saldi, sirsnīgi, kā ar mazu bērnu, kam apsola mantiņu, lai tas neraudātu. Bet katrā teikumā skan: Man. Es. Mans.
Solītājs veido attiecības
Uzdod sev atvērtos “Kāpēc” jautājumus…
- Kāpēc šis cilvēks man ir svarīgs?
- Kāpēc man ir svarīgi viņa solījumi?
- Kāpēc es ticu viņa solījumiem?
- Kāpēc spēles noteikumus diktē viņš?
- Kāpēc es nevaru/ negribu/ nespēju to sasniegt pats?
- Kāpēc tas nav manā kontroles zonā?
Un tagad slēgtos “Vai” jautājumus…
- Vai frāzē „Sazvanīsimies vēlāk un parunāsim” ir ietverts datums?
- Vai tev pēc sarunas, kurā jūs parunājāt, ir skaidrība par konrētām, izmērāmām lietām?
- Vai jūs esat vienojušies par atbildību un pienākumiem?
- Vai notiekošais ir tavā kontroles vai vismaz tavā ietekmes zonā?
- Vai tev patīk tas, ka esi pakārtots cita cilvēka prioritātēm, laikam un garstāvoklim?
- Vai tu pēc visa tā, kas nav noticis, arvien viņam tici?
Pēkšņās pārvērtības…
Mērfija Likums: „Nekad nav tik slikti, lai nebūtu vēl sliktāk!“, jeb “hold on” režīms tev jau nes reālus zaudējumus un tu sāc apjaust, ka nekas laikam nenotiks. Aug dusmas par izniekoto laiku, aizvainojums par pievilto uzticību un rūgtums, ka esi ļāvis sevi izmantot. Tu pārkāp sev pāri, un atļaujies patraucēt mūžīgi aizņemto Sirsnīgo Solītāju: „Klau, man pietiek! Kad tas būs, notiks, kad atdosi manu naudu, kad samaksāsi par padarīto, kad atdosi aizņemto, kad beidzot paveiksi solīto ?”
Dīvainās pārvērtības. Sirsnīgais Solītājs vairs nav sirsnīgs, pieklājīgs, nav ne smaidīgs, pat ne saprotošs. Solītājs ir kļuvis par Vardarbīgo Vainotāju. Var izšķirt trīs Vardarbīgo Vainotāju tipus:
- Nevainīgais Vainotājs – vainīgi apstākļi. Tā nu tas sanāca, es nebiju plānojis, netiku paredzējis, es ilgi par to domāju, es tagad esmu cits cilvēks, daudz kas dzīvē pa šo laku ir mainījies, nolēmu dzīvot savādāk, biju Indijā, mani tur iesvētīja, atnāca apgaismība… Apstākļi tādi nu ir, kādi ir, un neviens neko nevar vairs darīt. Liecies beidzot mierā, aizmirstam, un dzīvojam katrs savu dzīvi.
- Cietušais Vainotājs – vainīgi citi. Viņi, tie citi sliktie, mani uzmeta, es viņiem uzticējos, ieguldīju visu, kas man ir, atdevu pēdējo. Īstenībā tieši vēlējos tev jautāt, tev visa kā gana, tu tagad varētu man palīdzēt un mani atbalstīt. Mašīna servisā, no darba izmeta, sieva pameta, kaimiņš muļķis, bet pie varas tagad, pats saproti kas.. Viss man slikti! Un tu vēl atļaujies man pārmest kaut ko.
- Agresors Vainotājs – vainīgs esi pats. Ievelc elpu, pirms lasi viņa ziņas. Kā?! Te radies mistisks pārpratums! Ko?! Es neko tev nesolīju! Es tikai ideju pateicu! Ko tu te iedomājies?! Tu pats nespēj neko izdarīt, es neesmu vainīgs, ka tu neko nesaproti! Tu pats neko nedarīji, tikai gaidīji, tu nepareizi saprati, tu pats pārprati! Tev vajadzētu būt laimīgam, ka es ar tevi vēl sveicinos, tu visu šo laiku izmantoji manas idejas un es par tām neko tev neprasu! Staigā un liec man mieru vienreiz!
Upuris izvēlas Bendi, jeb Sirsnīgais Solītājs sola tam, kas viņam tic
Tāpat kā Upuris izvēlas Bendi, tā Solītājs izvēlas Apsolāmo. Viņš intuitīvi jūt, kuram ir vajadzīgs, kurš uzticas, kurš pats kaut ko nespēj. Atbildi uz šiem jautājumiem pats sev.
- Kas ir tas, ko šis cilvēks ienesa manā dzīvē ar savu solījumu?
- Kas ir tas labums, ko es sākotnēji ieguvu gaidot?
- Kas manī ir tas, kāpēc mani izvēlējās par upuri?
- Kāpēc man ir svarīgi ticēt cilvēkiem?
- Kāpēc es pieļauju, ka ar mani manipulē?
- Ko es jau šodien varu darīt citādi, kā darīju vakar?
Kā no tā izkļūt? Vienkārši, piedod, tev nepatiks: PĀRSTĀJ BŪT LABS!