Narciss ir cilvēks ar personības īpatnībām, kas izpaužas kā pārmērīga pašapziņa, nepieciešamība pēc apbrīnas un empātijas trūkums. Jēdziens cēlies no grieķu mitoloģijas par Narcisu, kurš iemīlēja pats savu atspulgu un gāja bojā dēļ šīs apsēstības.
Psiholoģijā ar vārdu “narciss” apzīmē cilvēkus ar nacistisku personības traucējumu (NPT), kas ietver:
- Neapgāžamu pārliecība par savu pārākumu un unikalitāti
- Dziļu vēlmi pēc apbrīnas un uzmanības
- Empātijas un, dažkārt, ētikas trūkumu
- Manipulējošu vai ekspluatējošu attieksmi pret citiem
- Pārmēru jutība pret kritiku.
Ne visi cilvēki ar narcistiskām īpašībām cieš no personības traucējumiem, taču pārspīlēts narcisma līmenis, pārliegu augsts Ego un empātijas trūkums var radīt problēmas attiecībās un darbā.
Narciss – nepārspējams aprēķina egoists.
Narciss attiecības ar citiem veido atkarībā no savām vajadzībām un sev vēlamās situācijas. Kopumā viņa attieksmi, līdzīgi kā sociopātam, raksturo nepārspējams egoisms, manipulācija un empātijas trūkums. Viņu attieksmi var iedalīt secīgos etapos:
- Sākotnējā, apburšanas fāze
Ja narciss saskata, ka no cilvēka var sev gūt labumu (resursu, varu, statusu), viņš sākotnēji ir ļoti pievilcīgs, šarmants un uzmanīgs. Spēj labi lasīt cilvēkus un pielāgot savu uzvedību, lai radītu simpātijas un uzticību.
- Kontroles un manipulācijas taktikas
Kad attiecības jau kļūst stabilas, narciss sāk manipulēt un dominēt pār otru cilvēku. Metodes ir līdzīgas kā sociopātam.
- Gaslighting – liek otram šaubīties par savu realitātes uztveri.
- Vainošana – padarot otru atbildīgu par savām neveiksmēm.
- Noniecināšana – ja sākumā cilvēks tika idealizēts, tad vēlāk tiek kritizēts un nicināts
- Emociju spēlītes – pārmaiņus ir sirsnīgs un atvērts, tad auksts un nepieejams, radot emocionālu nestabilitāti.
- Empātijas trūkums un izmantošana
Narciss nespēj sajust citu emocijas vai izjūtas. Viņam citi cilvēki ir resurss savas varas un pašapliecināšanās iegūšanai.
- Svētās dusmas un atriebība
Ja narciss jūt, ka viņu atstāj novārtā, kritizē, vai viņam pretojas viņa gribai un spēles nosacījumiem, viņš var kļūt agresīvs, sākot aizvainot vai pazemot otru. Tajā skatā arī pasīvā agresija, ignorēšana, informācija nedošana, izslēgšana no aprites loka. Arī atriebība un reputācijas graušana tiek izmantota kā otra cilvēka sodīšanas veids. - Pēdējais solis – pēkšņa izmešana
Kad narciss vairs negūst no cilvēka sev sagaidāmo, viņš kļūst vienaldzīgs un pazūd no attiecībām bez paskaidrojuma. Viņa rīcība ir emocionāli postoša, īpaši tuvās attiecībās.
Narciss – prasības un manipulācijas.
- Nepārtraukta uzmanību
Narciss vēlas, lai citi viņu pastāvīgi slavē, apbrīno un piekrīt viņa uzskatiem. Viņam ir nepieciešama nemitīga pozitīva uzmanība, lai justos svarīgs. Ja to nesaņem, kļūst neapmierināts vai dusmīgs.
- Beznosacījumu paklausība
Sagaida, ka citi piekritīs viņa viedokļiem, vēlmēm un vajadzībām, neatkarīgi no tā, vai tās ir loģiskas vai taisnīgas. Nepieļauj nepiekrišanu, iebildumus vai kritiku.
- Pielāgošanās noteikumiem
Narciss sagaida, ka citi dzīvos pēc viņa standartiem un vēlmēm. Maina noteikumus atkarībā no savām interesēm un sagaida, ka citi tam pielāgosies bez jautājumiem.
- Varas atzīšana
Jūtas pārāks un ir “centrālais personāžs”. Sagaida, ka citi viņu uztvers kā izcilu, gudru, īpašu un neradīs viņam konkurenci. Viņš var pieprasīt, lai citi atsakās no savām vajadzībām, laika vai pat attiecībām, lai apmierinātu viņa prasības. Pieprasa lojalitāti un uzticību, bet pats to nesniedz.
- Atriebība
Ja narciss cilvēku ir “izmetis”, lielākoties tas par viņu aizmirst. Tomēr ir arī narcisi, kas mēdz būt atriebīgi. Viņi var izplatīt baumas, graut reputāciju vai pat sabotē turpmāko dzīvi. Tas īpaši izplatīts darba vidē vai tuvās attiecībās. Viennozīmīgi, saskarsme ar narcisu atstāj sekas – emocionālu traumu un kompleksus.
Narciss un sociopāts. Salīdzinājums.
Tas, kas abiem ir kopīgs, tie ir psiholoģiskas dabas personības traucējumi un izteikts empātijas trūkums. Tomēr, ir pamata atšķirības.
PIRMĀ
S – zina, ka ir īpašs jau piedzimis, un savu pašapziņu paaugstina caur neadekvātu “piekasīšanos” citiem, ar sadistisku baudu tos spīdzinot. Pret sevi prasību nav.
N – īpašs veidojas dzīve slaikā, pie tam, pamatojoties uz saviem sasniegumiem, patoloģiski augstu pašvērtējumu. Neadekvātas prasības ne tikai pret citiem, bet arī pret SEVI.
OTRĀ
S – ar iznīcināšanas metodēm darbojas vienatnē, gudri izvēlas upuri, vai arī to piespēlē apstākļu sakritība. Vajadzīgi izrādes statisti, uz kura fona tiek spēlēta drāmas teātris.
N – ir pietuvinātie, jeb personīgā svīta, kas viņu apbrīno, “dzied” pēc viņa notīm un par kuriem viņš rūpējas kā par sevi pašu. Jo spožāka ir svīta, jo vairāk var starot pats.
TREŠĀ
S – upura spīdzināšana var būt mūžīga, neaizmirst, neatlaiž un neatstājas no tā. Upuris ir kā muša zirnekļa tīklā, daļēji dzīvs, vaļā netiek, jo ik pa brīdim mēģina atkal uzrasties viņa dzīvē.
N – atriebība upurim ir zibenīga, noslauka no sava ceļa vai izdzēš no redzes loka uzreiz. Ja tas neizdodas, noraksta bezvērtīgajos materiālos un aizmirst. Viņam ar to nav laika nodarboties.
CETURTĀ
S – nevienā brīdī nepretendē uz eksperta statusu visur, tomēr, ja ko nezina, tad jebkādiem līdzekļiem pierādīs, ka zina labāk kā viņa upuris, lai kāda tā būtu joma.
N – neapšaubāmi ir absolūts jebkuras tēmas eksperts, pieprasot to arī no savas “svītas”, un uzdodot neadekvātus uzdevumus – ja es varu, tu arī vari!
PIEKTĀ
S – nepamanāms, sabiedrībā strādīgs, pret citiem rūpīgs un gādīgs. Mierīgi paliek ēnā, gaidot savu uznācienu, bieži ir pelēkais kardināls. Upuri ar baudu iznīcina vienatnē.
N – pamanāms, skaļš un dominējošs, izteikts līderis, kurš alkst atzinību un apbrīnu. Ticis pie vārda, citiem to nedod. Var arī nebūt konkrēts viens upuris, jo pasauli dala – savējie un svešie.