Komunikācija ir interaktīvs saskarsmes process, kura dalībnieki realizē savus mērķus un intereses ietekmējot viens otru. Efektīva komunikācija pievērš uzmanību ne tikai informācijas nodošanas procesam, bet arī pilnvērtīgai informācijas uztveršanai un tās apstrādāšanai. Efektīvas komunikācijas mērķis ir pasniegt ziņu tā, lai tā būtu ne tikai saprotama, bet arī saņēmējs to spēj atcerēties, analizēt un izmantot.
Vai pārpratumi notiek vienmēr?
Mēs visi esam nokļuvuši situācijās, kurās ir bijuši neveikli pārpratumi. Vai nu tu esi jutis, ka tevi nedzird, pārprot, vai arī tie, ar ko komunicē, ir pārliecināti, ka tu nesaproti viņus. Šīs situācijas ir paliek ar nepatīkamu pēcgaršu: kas īsti NE-notika? Kāpēc mani NE-saprata? Ko izdarīju NE-pareizi? Kāpēc sarunas partneris NE-pieņēma to, ko saku? Kas tika NE-pateikts? Vai iespējams atrast atbildi uz jautājumu: “Kā runāt tā, lai mani dzird?”.
Neefektīva komunikācija. 6 iemesli:
- Tendence pievienot savu interpretāciju vai spriedumu.
- Tendence vainot otru vai pārlikt atbildību uz citiem.
- Iekšējā pretestība tam, lai ļautu citiem uzzināt tavas patiesās vēlmes.
- Dzirdēt emocijas, bet nedzirdēt faktus.
- Simpātijas vai antipātijas pret komunikācijas avotu.
- Frekvence uz kuras esi noskaņots komunikācijas brīdī.
Efektīva komunikācija. 8 iemaņas:
- Spēja dzirdēt un redzēt sarunu biedru, saskatīt viņa vērtības, vajadzības un vēlmes. Pat, ja sarunu biedrs pret tevi neizturas tā, kā tu varbūt vēlētos, jāspēj palikt „ieslēgtam procesā”, un kontrolēt savas emocijas.
- Identificēt saruna biedra patiesās vajadzības un nepieciešamības, to, kas slēpjas zem vainošanas vai sūdzībām.
- Iemācīties „izvilkt” no neapturamiem vārdu plūdiem īso vēlmju sarakstu.
- Ievērot nianses, kuras bieži tiek jauktas – atšķirību starp pirmreizējām jūtām un otrreizējām, jeb jūtām par to, ko es jūtu. Piemēram, “Es nekad un nevienam neuzticos” ir interpretācija par: ”Es kādreiz jau esmu nodots.”
- Spēja saprast, ka cilvēki tulko pēc savas pasaules kartes, to, ko mēs ar viņiem komunicējam, un tam piemēro savu mērauklu, jeb savu kļūdu pieredzi. Atdalīt reālos faktus no manipulatīvas interpretācijas.
- Atšķirt atšķirību starp lūgumu un pieprasījumu. Apzināties, ka prasības atsvešina, bet lūgumi savieno.
- Apzināties ka tikai tāpēc, ka otram šķiet, ka kaut kas ir ļoti svarīgi, vēl nenozīmē, ka tev noteikti ir jādara tas, ko viņam ir svarīgi.
- Piekrišana vēl nenozīmē, ka otram ir taisnība (pozitīvs), bet tu esi kļūdījies (negatīvs). Šie kļūdainie uzskati ir galvenie iemesli, kādēļ rodas pārpratumi, pretrunas un konflikti.
Efektīva komunikācija. 12 kontrolpunkti:
- Komunikācijas mērķa definēšana – kas ir tas, ko es vēlos panākt, un mērķa specifikācijā pēc SMART
- Pozitīvā domāšana – apgalvojumu formulēšana vēlamā rezultāta panākšanai
- Cilvēku uztveres īpatnību akceptēšana (VAK)
- Īstermiņa vs ilgtermiņa attiecību veidošana
- “Komunikācijas Kļūda” un valodas ierobežojumi
- Informācijas globalizācija vai detalizācija un informācijas verifikācija
- Komunikācijas kanāls: klātiene, telefons, e-pastu, sarunas protokols
- Komunikācijas mērķa diagnostika: lūgums, uzdevums, ieteikums, varbūtība, vēlme, manipulācija
- Abpusējas vienošanās princips: atcerēties, ka “runāt” nav “sarunāt”
- Kontroles mehānisms, spēles noteikumi un spēlētāju pozīcijas (statuss, pakļautība, pienākumi, atbildība)
- Atgriezeniskā saite, norādījumi, balvas, uzslavas, sodi
- “Komunikācijas konflikts”, jeb pretestība (iebildumi, noliegšana, ignorēšana, novilcināšana, agresija).
Efektīvas komunikācijas priekšnoteikums ir ne tikai piemērotā saskarsmes stila, bet arī attiecīgās uzvedības izvēle, tāpēc ļoti būtiski atcerēties kādas ir starppersonu lomas komandā.