Termins “holistic approach”, jeb holistiskā pieeja, radies no grieķu vārda “holos”, kas nozīmē “viss” vai “pilnīgs”. Holistiskā pieeja ir visaptveroša pieeja, kas apskata jautājumu no visām pusēm. Tā uzsver loģiskā, garīgā un fiziskā vienotību, un apgalvo, ka visas sistēmas (fizikālā, bioloģiskā, ķīmiskā, sociālā, ekonomiskā, garīgā, sajūtu un rīcības, arī ģeogrāfiskā) jāuztver kā vienots veselums, nevis kā atsevišķas kaut kā daļas. Holistiskā veselības pieeja nozīmē vienlīdz līdzsvarotas trīs cilvēciskās izpausmes –  prāts, ķermenis un gars (sajūtas, domas, intuīcija). Tāpēc tā ir ne tikai fiziskā ķermeņa labklājība (izskats un veselība), bet arī skaidra apziņa (loģika un prāts) un apzinātība (zemapziņa un sajūtas).

Holistiskā pieeja – stāsts aiz stāsta

Holistiskā pieeja nosaka, ka pastāv saikne starp fizisko veselību un vispārīgo labklājību, jeb labsajūtu. Fiziskajām sajūtām vai simptomiem ir cieša saistība ar psiholoģisko, emocionālo, sociālo, garīgo un arī apkārtējās vides un cilvēku stāvokli. Ķermenis dod brīdinājuma signālus  ar simptomu palīdzību, respektīvi, tas sāpju, nepatikas, nelabuma, miegainības, trauksmes vai citu tamlīdzīgu problēmu veidā reaģē uz jebkuru disbalansu. Tā ir cilvēka dzīves situācija šeit un tagad. Protams, ir iespējams, ka reakciju uz situāciju radījuši notikumi tālā vai ne tik senā pagātnē. Tāpēc viens no simptomu izskaidrošanas veidiem ir meklēt vispirms “šeit un tagad”, pēc tam veidojot “stāstu aiz stāsta”.

Katrs cilvēks ir unikāls un katrs pasauli uztver, redz, dzird un jūt citādi. Pat, ja lietojam līdzīgu uzturu, darām vienādus darbus, aizraujamies ar vienādām interesēm, ir līdzīga fiziskā slodze un atrodamies vienā vidē, tomēr fiziskās sajūtas ir pilnīgi dažādas. Katrs no mums ir emocionāla būtne un mēs dažādi sajūtam prieku, skumjas, arī  bailes vai trauksmi, un to izraisa dažādi nosacījumi vai notikumi. Katra indivīda pieredzes daudzums un intensitāte ir atšķirīga, tāpēc arī reakcijas ir dažādas. Kādam ir auksti, bet kādam ir karsti. Kādam attiecīga skaņa ir melodija, bet kādam neciešams troksnis. Kādam ir bail,  kāds sajūt patīkamu adrenalīna pieplūdumu. Tā var turpināt bezgalīgi.

Īstermiņa risinājums vs ilgtermiņa dzīvošanas veids

Holistiskā pieeja kā atveseļošanās nosacījums, ir vērsta uz ideju, ka katrs cilvēks pats var uzņemties atbildību par savu labklājību, jeb labsajūtu (well-being). Ikviens cilvēks tiek pieņemts tāds, kāds tas ir un uzskatīts par personību, nevis par “diagnozi”, “vecumu”, “staigājošu problēmu” vai “dzimumu”. Visu līmeņu problēmas risināšana, jeb atveseļošana notiek nosakot cēloni, nevis sekas.

Holistiskā pieeja ir stāsts par personību un tās dzīves veidu. Tas prasa no cilvēka apņemšanos un izpratni, ka katrs indivīds pats ir atbildīgs par savu labsajūtu, situācijām, kurās tas nokļūst, cilvēkiem ar ko uztur saskarsmi, lietu vai notikumu uztveri un savām reakcijām uz tām. Tas nozīmē, ka procesā nākas arī atgriezties pie jautājumiem, kas gadiem ilgi velkas kā aste līdzi un netiek risināti.

• Tā ir apzināta izvēle un brīvā griba rīkoties tā vai citādi;
• Atbildības uzņemšanās par sevi un savu dzīvi;
• Tā ir to procesu ietekmēšana, kas ir manā kontroles zonā;
• Būšana šeit un tagad, pagātni izmantojot vienīgi kā pieredzi.

Vertikālais un horizontālais līdzsvars

Lai rastu līdzsvaru sevī, jāizpēta iemesls, kas izraisījis līdzsvara traucējumus, tas jāizprot un jānofiksē destruktīvais domāšanas veids. Tas vienlīdz attiecas gan uz negatīvām domām, gan postošām emocijām, gan destruktīvu rīcību, pat, ja tā nav apzināta. Tātad, ne tikai uzvedības maiņa šeit un tagad, bet dzīvošanas stratēģijas maiņa ilgtermiņā gan darbībā, gan attiecībās ar cilvēkiem. Vienlīdz tā ir saskaņa ar apkārtējo vidi, kurā ir cilvēkam jāuzturas. ja vide ietekmē negatīvi, nav iespējams palikt ar pozitīvu vektoru. Holistiskā pieeja ir ne tikai kā individuāls darbs ar sevi, bet iespējamas arī draugu vai darba grupu nodarbības. Tas palīdz izprast vienam otru, pārstrukturēties, “iztīrīt teritoriju”, analizēt emocijas un mainīt ne tikai savu attieksmi un uzvedību, bet arī apkārtni, sākot no telpas līdz atrunātiem savstarpējās spēles noteikumiem.

Holistiskā pieeja var ietvert daudzas atšķirīgas gan tradicionālās, gan alternatīvās metodes, akceptējot ikvienu, līdz cilvēks atrod sev labāko un piemērotāko. Konsultācijās tiek meklēts līdzsvars visās četrās dimensijās, kur valdošais ir:

• Prāts;
• Emocijas;
• Ķermenis;
• Apkārtējā vide;
• Cilvēki, kas ir ap mani.

Holistiskā pieeja – jautājumi sev:

• Kas ir problēma, kas tev jānovērš vai mērķis, kas jāsasniedz?
• Cik lielā mērā tas ir tavā kontroles zonā?
• Cik lielā mērā tu esi gatavs ar to kaut ko darīt šeit un tagad?
• Kādi notikumi ir radījuši šādu situāciju? (Neatbildot uz jautājumu “Kāpēc?”!)

Viens no veiksmes stāsta galvenajiem nosacījumiem ir abpusēja uzticēšanās, sadarbība un trešā līmeņa klausīšanās prasmes. Holistiskā pieeja nosaka cilvēka aktīvu dalību pašam savos procesos, neatlaidību, ticību sev, apzinātību, atbildību un drosmi rīkoties citādi, kā ierasts.