Kritiskā domāšana ir prāta process, kura laikā tiek analizēta un vērtēta informācija. Kritiskā domāšana pamatojas uz intelektuāliem kritērijiem – vai vērtējamais notikums, fakts vai cilvēks ir reāls, ticams, pamatots un kam tas ir nozīmīgs vai svarīgs. Kritiskā domāšana svarīga, lai spētu izvairīties no manipulācijas, lai neviens nevar izmantot jūs savu mērķu sasniegšanai.

Kritiskās domāšanas 8 soļu algoritms

Tā ir strukturēta pieeja, kas palīdz sistemātiski analizēt un novērtēt informāciju, lai pieņemtu loģiski pamatotus lēmumus.

1. Jautājuma definēšana – precīzi un skaidri formulē jautājumu, notikumu vai problēmu, ko vēlies verificēt. Verifikācijas procesā tiek pārbaudīta personas, objekta vai informācijas autentiskums, lai nodrošinātu, ka tas ir tas, par ko uzdodas vai kam ir norādītās īpašības.
2. Informācijas apstrādāšana – meklē informāciju dažādos uzticamos avotos. Iegūsti datus, faktus un pierādījumus, kas saistīti ar tavu jautājumu. Analizē savākto informāciju pēc tās nozīmīguma un ticamības. Pārbaudi avotu uzticamību.
3. Argumentu izvērtēšana – nosaki argumentus PAR un PRET, pārbaudi, vai tie ir loģiski un balstīti uz faktiem. Atpazīsti loģiskās kļūdas, aizspriedumus vai nepilnības.
4. Alternatīvu izvērtēšana – apsver vairākus iespējamos risinājumus un novērtē katras alternatīvas stiprās un vājās puses.
5. Lēmuma pieņemšana – pamatojoties uz analīzi, pieņem lēmumu, secinājumu, sagatavo loģisku un pierādījumos balstītu pamatojumu.
6. Lēmuma pārskatīšana – ja arvien ir šaubas vai kontrargumenti, pārbaudi savu lēmumu, ņemot vērā argumentus. Esi gatavs mainīt viedokli, ja parādās jauni, spēcīgi pierādījumi.
7. Plāna īstenošana – nosaki, kā tiks īstenots pieņemtais lēmums. Rīkojies, lai to realizētu, neatkarīgi vai dzīve vai darbs.
8. Rezultātu novērtēšana – pēc plāna īstenošanas novērtē tā sekas un efektivitāti. Izmanto gūto pieredzi nākamajā reizē. Pastāsti citiem, ko darīji.

Šis algoritms palīdz strukturēt domāšanu, nodrošinot rūpīgu un pārdomātu pieeju problēmu risināšanai. Tas veicina informācijas pārbaudi, aizspriedumu atpazīšanu un racionālu lēmumu pieņemšanu.

Kritiskā domāšana ir 8 kognitīvo prasmju kopums

1. Problēmas vai jautājuma identifikācija un formulēšana.
2. Informācijas savākšana un novērtēšana, spēja koncentrēties uz konkrēto informāciju, ignorējot traucējošus stimulus.
3. Argumentu un pierādījumu analīze pamatojoties uz faktiem, nevis emocijām. Spēja izpētīt problēmas un sadalīt to mazākās sastāvdaļās, lai saprastu to sakarības.
4. Aizspriedumu un domāšanas kļūdu atpazīšana. Spēja veidot loģiskus secinājumus un analizēt objektīvo informāciju.
5. Alternatīvu izvērtēšana, ņemot vērā priekšrocības un trūkumus. Spēja radīt jaunas idejas un risinājumus, domājot ārpus ierastajiem rāmjiem.
6. Risku novērtēšana. Spēja noteikt draudus un iespējas pieņemot lēmumus.
7. Pamatotu lēmumu pieņemšana. Spēja pamatot lēmumu, argumentēt savu viedokli un neatkāpties.
8. Elastība, kas ietver atvērtību jaunai informācijai un gatavību mainīt viedokli.

Kritiskā domāšana ir būtiska ikvienā dzīves jomā, sākot no ikdienas lēmumiem līdz profesionālajiem jautājumiem, tā palīdz izvairīties no neapdomātiem secinājumiem, krāpniekiem un viltus ziņām tā veicinot labāku dzīves kvalitāti.

Kritiskā domāšana digitālajā attiecību vidē

Lai pārliecinātos, ka cilvēks attālināti vai digitālajā vidē ir tas, par ko uzdodas, var izmantot vairākas metodes un pieejas. Te būs 8 stratēģijas, kas palīdz nodrošināt personas identitātes un nolūku autentifikāciju.

1. Divfaktoru autentifikācija – izmanto divfaktoru autentifikāciju, kur personai jāverificē kāds kods, kas tiek nosūtīts uz citu viņam piederošu vai pieejamu saziņas formu.
2. Digitālie sertifikāti – pārliecinies, ka saziņa notiek, izmantojot verificētu un atpazīstamu saziņas kanālu ar derīgiem digitālajiem sertifikātiem.
3. Elektroniskais paraksts – jā, arī privātās komunikācijas drošībai var izmantot elektronisko parakstu, jo, ja personas nolūki nav slēpjami, netiek slēpta arī personas identitāte.
4. Biometriskā autentifikācija – var izmantot ne tikai sarežģītas sejas atpazīšanas tehnoloģijas, lai pārbaudītu personas identitāti, bet arī norādīto personas foto var pārbaudīt Google meklētājā. Šādi ļoti labi var atrast attēlus, kas ņemti no stokiem vai citām vietnēm.
5. Automatizēto rīku (botu) izslēgšana – uzdod cilvēkam specifiskus jautājumus, uz kuru atbildes zina tikai viņš, lai pārliecinātos par viņa identitāti. Salīdzini cilvēka izteiksmi un rakstības stilu ar iepriekšējo saziņu, lai pārbaudītu, vai tas saskan.
6. Verifikācija ar dažādām ārējām sistēmām – pārbaudi cilvēka sociālo mediju kontus, lai apstiprinātu, ka profils ir aktīvs un atbilst īstai personai. Ja viņam šādu kontu nav, esi uzmanīgs – iemesli var būt gan reāli (darba vide), gan problemātiska (pagātnes slēpšana).
7. Trešās puses pārbaude – izmanto uzticamu trešo pusi, pārliecinies, ka persona ir reāla un/ vai nerada draudus.
8. Sarkanās lampiņas teorija – pievērs uzmanību jebkādām dīvainām prasībām, jautājumiem, savdabīgai komunikācijai, izvēlētajam saskarsmes diennakts laikam vai neatbilstībām saziņā. Attālinātā agresija ir viena no pazīmēm, ka, iespējams, ar jums komunicē sociopāts.

Šo metožu kombinācija var būt ļoti efektīva, lai pārbaudītu, vai cilvēks digitālajā vidē ir tas, par ko uzdodas. Vienmēr ir nepieciešama piesardzība un kritiska domāšana, lai izvairītos no krāpniecības vai uzbrukumiem. Tāpēc esi uzmanīgs, neizpaužot personisko informāciju, un neatbildi uz uzvedinošiem jautājumiem (kur tu dzīvo, ar ko tu dzīvo, kad esi mājās utml), kamēr neesi pilnībā pārliecināts par personas identitāti.

Kritiskā domāšana ir nozīmīga, jo ļauj samazināt maldīšanās risku domāšanā, rīcībā un attiecībās. Jāatceras, ka pat lietojot kritiskās domāšanas algoritmus, var rasties kļūdas, tajā skaitā, domātāja egocentrisma, nekorektas personisko uzskatu universalizēšanas vai faktu nezināšanas dēļ. Un vienmēr pastāv iespēja kļūdīties dēļ neuzmanības.