“Vardarbība darba vidē” – trešais termins, kas nošķir “Labbūtīga darba vide” no indikatora “Toksiska darba vide”.
Manā biznesa treneres pieredzē jau labu laku apmācību pieprasījumos tiek jautāts par tām aktualitātēm, kas liecina par tālāk attīstību un domāšanas paplašināšanu – komandas veidošana, emocionālā inteliģence, vadītāja prasmes, dažādu paaudžu vadība, komunikācija un saskarsme, klientu attiecības, ekopēda un citi.
Sarežģītie jautājumi
Tomēr, tieši pēdējo mēnešu laikā, vairākkārt esmu gatavojusi piedāvājumus mācību kursiem, kas atbildētu uz šiem jautājumiem:
· Kā panākt neitrālu darba vidi un normālu saskarsmi?
· Kā noteikt agresijas cēloni un agresora mērķi?
· Kā atdalīt «normāli», no tā, kas nav «normāli»?
· Kā sadzīvot pēc konflikta un turpināt darīt savu darbu?
· Kādi ir psiholoģiskās aizsardzības mehānismi?
Šie jautājumi nav par konfliktoloģiju, bet liecina, ka VARDARBĪBA iekšējā darba vidē diemžēl nav izzudusi pavisam, bet tikai bijusi apslāpēta. To, protams, veicina arī ārējā vide, tajā skaitā ekonomiskie, sociālie un politiskie notikumi, kas ietekmē mūsu personīgo labbūtību.
Kas ir vardarbība darba vidē?
Tā ir jebkura fiziska, mentāla vai emocionāla ietekmēšana, “īpaša” izturēšanās, spiediens, uzmācība, iebiedēšana. Tā ir arī gluži pretēji – ignorance, izslēgšana no informatīvā lauka vai komunikācijas, novēlota reakcija vai rīcība. Tāpat tā ir bezjēdzīgu uzdevumu uzdošana vai formāla atskaišu pieprasīšana.
Ko skar vardarbība?
Vardarbība darba vidē skar visas trīs jomas – vienlīdz kā fizisko, mentālo un emocionālo! Ja pirmo pamanāma uzreiz un ir ātri novēršama, tajā skaitā, iesaistot citas instances, tad ar pārējām divām tiek manipulēts pēc katra personīgās izpratnes. Un tas, kas vienam ir tikai “nevainīgs jociņš”, tas citam ir cieņas un goda aizskaršana personisko vērtību līmenī.
Tātad, vardarbība darba vidē ir: baumošana, aprunāšana, lamuvārdu lietošana, agresīvs balss tonis, verbāla aizskaršana, tajā skaitā apcelšana un izjokošana, augstprātīga izturēšanās, ikdienas strīdi un konflikti, sabotāža, psiholoģiska ietekmēšana, ar negācijām saistīti incidenti, pazemošana gan individuāli gan publiski. Vardarbība ir citiem dzirdama, vai kopējos komunikācijas kanālos lasāma kritika, publiska kļūdu norādīšana, darba laika un personiskā laika, tajā skaitā diennakts režīma neievērošana, nekonsekventi, neizprotami vai nekonkrēti darba uzdevumi, pastiprināta kontrole, nepamatotas prasības un citi, šiem pielīdzināmie.
Vardarbība ir arī pienākumu uzticēšana un atbildības pieprasīšana, vienlaikus nedodot pilnvaras rīkoties atbilstoši uzticētajam. Tā ir otra cilvēka personiskā laika, teritorijas, dzīves ritma un režīma nepieļaušana vai noliegšana, tajā skaitā personisko vērtību (reliģijas, seksuālās orientācijas, vecuma, dzimuma, arī uztura īpatnību utml) apsmiešana.
Mobings un bosings
Mobings
Mobings ir psiholoģiska vardarbība pret kādu konkrētu cilvēku. Tas rodas ne tikai kāda neatrisināta konflikta, bet arī savstarpējo vērtību sadursmē un cilvēciksu antipātiku gadījumā. Konfliktā, jeb sadursmē tā iesaistītā puse, kurai ir lielāka vara, spēks, vadības vai kolēģu atbalsts kļūst par moberi un apzināti uzbrūk kādam kolēģim. Ar mobingu mēģina panākt, lai nevēlamais darbinieks uzraksta atlūgumu, jūtas mazvērtīgs, nevajadzīgs, pazemots un izstumts. Pamatā tiek nonievāts mobinga upuris personības līmenī – viņa rakstura īpašības, paradumi, vērtības, izskats, tajā skaitā vecums, dzimums, arī ģimene nevis viņa sniegums.
Bosings
Pāri darītājs ir tiešais vadītājs. Tā ir pastāvīga, sīkumaina kritika, kontrolējoša attieksme, neiecietība, pazemošana, draudi, profesionālo spēju noniecināšana. Bosinga mērķis ir padarīt upura atrašanos darbavietā par neciešamu. Situācija ir sarežģītāka, jo darbinieks darba tiesiskajās attiecībās ir pakļauts darba devējam, jeb bosam. Līdz ar to viņš ir neaizsargāts, izmisis, nezina, ko darīt, un nav pie kā vērsties. Iemesli šādai vadītāja rīcībai ir personīgās ambīcijas, statusa un varas demonstrēšana, ar mērķi iedvestu bailes. Savukārt pret pārējiem, gluži pretēji, vērojama cieņpilna, īpaši draudzīga un novērtējoša attieksme.
Kāds ir risinājums?
Padotais darbinieks par šādu vardarbīgu situāciju maksā augstu cenu: ar nemitīgu stresu, nomāktu garastāvokli, darbspēju samazināšanos, veselības problēmām un arī darba zaudēšanu.
Ja esat vadības līmeņa darbinieks, tā ir jūsu kontroles, ietekmes un atbildības zona.
Ja esat vienkārši darbinieks – atliek “fight-or-flight”. Tomēr, pirms uzsākt cīņu, iesaku apdomāt, vai cena, ko par to maksāsiet, būs tā vērta. Vai spēsiet palikt vidē, kur bijis kaujas lauks ar devīzi “to be, or not to be?”.
#ecoprint #attitude #violence #mobbing #bossing #sexism #ostrichism #emotinoalintelligence