Veselīgs egoisms tā savu vērtību, savu robežu novilkšana un savu vajadzību apzināšanās. Tā ir prasme par sevi parūpēties un pašam uzņemties atbildību par savu dzīvi. Veselīgs egoisms tas ir citu cilvēku mīlēšana pēc tam, kad esi pilnībā iemīlējis pats sevi, zini savus mērķus, sargā savus cilvēkus un nenodod sevi ne pie kādiem nosacījumiem.

Es esmu es, es pati nāku, es pati aizeju, es nezinu kurp, −
Kurp tīk!
Es spīdu pati iz savas gaismas,
Es pati sevim uzdevums, man cita nav.
Es esmu brīva un pati sev.
Es Spīdola, Uguns mans tēvs. [1]

Veselīgs egoisms. Es esmu es, es pati nāku!

Cilvēkiem ļoti patīk otru cilvēku pārģērbt un ielikt viņam mutē savus vārdus. Cilvēkiem vienmēr ir viedoklis par to, kas ir izdarīts pareizi, kas nav, kā būtu bijis labāk un gudrāk. Bet cilvēkiem ir pilnīgi vienalga kā otrs šajā izdomātajā tēlā izskatās, kā jūtas, vai vispār spēj ar to sadzīvot. Cilvēkiem patīk dot padomus un norādījumus, ko un kā darīt vai nedarīt. Bet viņi nekad neuzņemsies atbildību par otra rīcību vai neveiksmi. Ja gūsi panākumus, lai cik daudz no sevis būsi atdevis, tie piederēs tam, kas deva padomu. Ja cietīsi neveiksmi, vainīgs būsi pats.

Cilvēkiem patīk uzspiest otram zīmogu, pazemināt reputāciju, pierakstīt “diagnozi” un vardarbīgi ierāmēt savu aizspriedumu kastē.

Kāpēc atļauj ar sevi to darīt? Tu neesi lapa vējā, kuru var vējš var pūst uz to pusi, kur vējam labpatīk. Vējš pacels debesīs, varbūt nometīs dubļos, kā paveiksies. Tu pats vari izdarīt izvēli, kas tu esi, no kurienes nāc, kurp ej. Tad, kad būsi, tas, kas tu esi, un beigsi izdabāt citiem, tu būsi pats. Un tikai tad tevi cienīs tie daži, kas tevi novērtēs kā personību. Un kopā ar viņiem, tev būs viegli.

Es esmu es, es pati aizeju, kurp tīk!

Tas nav tavs draugs, kurš par katru cenu vēlas “atvērt tev acis”. Īsts draugs ir tas, kurš pieņem tevi tādu, kāds tu esi. Jo vairāk tu kādam pieļauj kļūt par savas dzīve saimnieku, jo vairāk tu kļūsti par viņa vergu.  Esi vērīgs – vai tie, kas tev dod padomus kā dzīvot, darīt, ko mīlēt, kā būt – arī paši dzīvi pēc saviem padomiem? Tev nevajag “palīdzību”. Ja kāds neaicināts vēlas palīdzēt, viņš noniecina otra spēju un spēku būt pašam. Katram ir savas izvēles un sava atbildība. Ja kāds neaicināts uzskata, ka pēc paveiktā to varēja darīt citādāk, tad uztici viņam pašam veikt šo darbu. Ar saviem uzskatiem viņš noniecina tavu padarīto.

Cilvēki, kas dzīvo barā un kalpo kādam noteiktam “saimniekam” – cilvēkam vai sistēmai, nepieņem tos, kam pašiem ir savs viedoklis, savs redzējums un sava atbildība. Jo spītīgāk tu centīsies pacelties spārnos, lai sasniegtu debesis, jo agresīvāk tev sistēmai piederīgie centīsies pierādīt, ka esi dzimis rāpošanai un tava vieta ir purvs!

Veselīgs egoisms. Es esmu es, es spīdu pati iz savas gaismas.

Vai zini, ka patiesība nav viena? Karam tā ir sava. Bet ir cilvēki, kas vēlas piespiest ticēt savai taisnībai, pasludinot to par vienīgo. Ja dzīvo pats pēc savas Sirds Apziņas, nav nepieciešams ne citu padoms, ne viedoklis, ne vērtējums. Ja tu dari to, kas ir tavs, to, kas tev liek degt par padarīto, nekad nebūs jādomā, kā saņemties, lai to paveiktu. Ja klausi savai iekšējai balsij, tev nekad nebūs laika cīnīties ar garlaicību.

Ja dzīvo pats pēc savas Goda Prāta, nav vajadzīgs neviens, kas palīdzētu atrisināt tavas problēmas. Atrisināt problēmu, nozīmē pieradīt savu spēku un uzņemties atbildību par savu rīcību. Necīnies ar vāju cilvēku un nepierādi savu viedokli tam, kam nav sava viedokļa! Zaudētājs būsi pats. Muļķis padarīs tevi par muļķi citu acīs, vājais padarīs par vāju tevi tavās acīs. Tajā brīdī, kad “mīļā miera pēc” tu piekāpsies, tu būsi zaudējis pats sevi.

Veselīgs egoisms. Es esmu es, es pati sevim uzdevums!

Dzīve ir pārāk aizraujoša, lai atkārtotu citu izstrādātus scenārijus: “Ņem piemēru no manis, dari to, ko daru es, dari tā, kā daru es!” Ja kāds tev to pieprasa, apdomā, kāpēc esi kļuvis par svešas dzīves nepieciešamību. Tā ir otra cilvēka mērķu īstenošana.

Pieņem, ka dzīve ir kā paska, lai tā būtu “Alise Brīnumzēmē” vai “Vinnijs Pūks”, bet darbs vienkārši ir “cirks”. Māksla nav vainot nepareizi uzmestos kauliņus, kuri aizveda uz Kazas lauciņu, kur bija kāpnes, pa kurām nobrauci lejā. Uzdevums nav aizbērt Truša alas melno caurumu, kurā iekriti. Uzdevums ir pašam saprast, kas notika, pieņemt, analizēt, secināt. Māksla ir piecelties no pelniem, pārdzimt, sakopt spārnus un lidot tālāk. Arvien būs kāds, kas tavus panākumus uztvers kā savu sakāvi. Arvien būs cilvēki, kas ar prieku skatīsies kā krīti, bet nespēs elpot, ja redzēs tevi debesīs.

Veselīgs egoisms. Es esmu es, es esmu brīva un pati sev.

Pirmais solis, lai pārstātu sevi ierobežot, ir saprast, kas ir tavas robežas. Ja apzinies, kurp ej, zini savu mērķi un dzīvo ar savu misiju, tad jebkura robeža ir kā izvēles paātrinājuma koeficients. Nav jēgas vainot citus, ka dari to viņu dēļ, vai kādu, kas kļuvis par tavu „enkuru”. Tu pats esi izvēlējies tur būt. Protams, ka cilvēki piemēro un piemēros savus izmērus, šablonus un uzskatus. Viņu tiesības ir to darīt, tavas tiesības ir to atpazīt, pieņemt un ar to kaut ko darīt.

Brīvība nav visatļautība. Brīvība ir ne tikai atbildība par domām, vārdiem, rīcību, bet tā ir patiesība par tevi. Visvieglāk ir dzīvot pēc diviem principiem –  Patiesības Pricips un Godīguma Pricips. Ne kādam kas jāpierāda, nedz jāatceras, ko iepriekš teici. Un tad nav jāattaisnojas par to, kas esi vai neesi.

Ir cilvēki, kas tic tam, ko dzird no citiem, nevis tam, ko paši redz. Apzināti vai neapzināti tie kļuvuši akli. Viņiem vieglāk manipulēt ar citu uzskatiem – jo tā ir vieglāk, pašam nav jāuzņemas atbildība. Jā, arī citi spēlē ne tikai Cirku un “augšā – lejā”spēli, bet arī Manipulācijas Monopolu.

Es esmu es, es esmu ar mieru palikt viens.

„Ja man ir vienīgā izvēle, tad es esmu ar mieru palikt viens, bet es neesmu ar mieru būt kopā ar jums, lai būtu tāds kā visi un dzīvot barā, tikai tāpēc, ka citiem tā vieglāk. Labāk palikšu ārpus neprātīgajiem, bet palikšu saprātīgs. Es neesmu ar mieru būt par jūsu mašīnas skrūvīti, es neesmu ar mieru būt par jūsu ceļa putekli. Un tāpēc pats uzņemos atbildību par to, ko daru un atbildību par to, kā dzīvoju. Un es nedarīšu neko, kas ir pret manu Saprātu, jo gar jūsu Neprātu man tiešām nav nekādas daļas.” [2]