Jēdzienam “reputācija” nav konkrētu robežu, jo tās ir atkarīgas no filozofiskā domu gājiena, vispārpieņemtām sabiedrības normām, kā arī attiecīgās organizācijas kultūras. Reputācija kopumā ir netverama un nemērāma vienība. Par sliktas reputācijas esamību liecina apstākļi, kas, darbiniekam esot amatā, mazina uzticību ne tikai viņa amata funkcijai, bet arī viņā zināšanām, prasmēm un pieredzei.
Politiska lēmuma ietvaros nevainojamas reputācijas prasībai ir deklaratīva norma. Administratīva akta gadījumā reputācijas graušanas (cieņas aizskaršanas) izlīdzināšanai iespējams juridisks risinājums. Darba vidē reputācijai ir milzīga nozīme ilgtspējīgā sadarbībā, biznesa partnera uzticamībā vai konkrētā darbinieka statusam citu acīs.
Reputācijas divas sejas
- Viena seja, kas tiek pieprasīta, tātad vērtēta, lai cilvēks atbilstu nevainojamas reputācijas prasībām ieņemot amatu vai ienākot kādā noteiktā vidē;
- Otra seja, kas tiek veidota, tātad, esošajā vidē vismaz saglabāta un celta, vai arī, gluži otrādi, grauta darba procesos un toksiskās starppersonu attiecībās.
Reputācijas graušanas pazīmes:
- Vardarbība darba vidē, t.sk. mobings, bosings, eidžisms, genderisms;
- Sociopātija darba vidē, t.sk. apmelošana, kontrolēšana, vainošana, manipulēšana;
- Amata statusa un autoritātes neakceptēšana, tajā skaitā personības nepieņemšana, arī konkurence;
- Darba ētikas neievērošana un organizācijas kultūras neesamība;
- Neprofesionālas kritikas izteikšana, atgriezeniskās saites neesamība;
- Otra cilvēka sasniegumu pierakstīšana sev, savu kļūdu pierakstīšana otram;
- Intrigas, baumas, skaudība, greizsirdība, aprunāšana, apmelošana – viss, kas saistīts ar toksisku darba vidi;
- Konfidencialitātes, ētiskas, emocionālas un ekoloģiskas sadarbības pārkāpumi.
Kas ir reputācija?
Reputācija ir tas, ko par cilvēku domā citi, nevis tas, ko viņš pats vēlas, lai domātu, vai ko būtu pelnījis objektīvu iemeslu, savu sasniegumu un ieguldītā darba apjoma dēļ. Ja kādam cilvēkam ir slikta vai laba reputācija, apgalvojums netiek pamatots ar konkrētiem kritērijiem (jo tādu nav!), bet gan ar citu cilvēku uzskatiem un pieņēmumiem un to, ko tie skaļi pauž publiskajā telpā.
- Reputācija ir sabiedrībā vai darba vidē izplatīts vērtējošs vai tiesājošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu un prasmju atbilstību.
- Ja likumā vai darba aprakstā tiek noteikta nevainojamas reputācijas prasība, vienlaikus jāietver konkrētas pazīmes un kritēriji, pēc kuriem to mērīt. Nav “laba” un nav “slikta” reputācija. Jābūt pamatojumam.
Kāpēc ir sarežģīti identificēt reputācijas kritērijus?
Problēma ir tā, ka nevainojamu reputāciju var apliecināt tikai citas personas, autoritātes, tiešais vadītājs vai kolēģi. Pastāvot reputācijas graušanas pazīmēm (skat. iepriekš), tas situāciju nevis uzlabo, bet, gluži otrādi, pasliktina! Nevainojama reputācija ir pārāk izplūdis jēdziens, jo, piemēram, pazīme, kas var radīt reputācijas problēmas, iespējama ne tikai kā kāda atkarība, kādam nevēlama vai nepieņemama rīcība, bet arī citiem neizprotams vai nosodāms dzīves stils.
Reputācija viennozīmīgi ir komunikācijas un sabiedrisko attiecību jēdziens – kā cilvēks publiski izskatās, pamatojoties uz to, ko par viņu domā citi. Reputācija ir atkarīga no attiecīgās vides vērtībām un sociālajām normām, kas attiecas uz šo amatu, apkārtējiem cilvēkiem, viņu emocionālās inteliģences pakāpi, empātiju, atbildību un darba pienākumiem. Par reputācijas zaudēšanu runā tad, kad iekšēja konflikta situācija kļuvusi zināma publiski.
Slikta reputācija – vai zīmogs uz mūžu?
Slikta reputācija nav atraujama no konteksta, kurā atrodas konkrētais cilvēks, par kura reputāciju runa. Jāskatās, kāds šajā vidē ir priekšstats par to, kas “ir labi” un kas “ir slikti”, kas “ir daudz” un kas “ir maz”. Tie atkal ir ļoti subjektīvi rādītāji, bez konkrētiem kritērijiem, bieži vien tikai kāda cita cilvēka vai cilvēku grupas uzskatu jautājums. Iespējams, ka šeit ir individuālo vērtību konflikts, kurā subjektīvi spēcīgākais ieņem bendes lomu un pazemina (pazemo) subjektīvi vājāko vai citādāko, jeb savu upuri. Spēka vai vājuma pozīcijas nosaka amats, vara, statuss un ietekme. Ļoti būtiska šādā situācijā ir atbalsta vide – kolēģi un tas, kura pusē tā nostājas. Jo tieši tāpat, kā reputāciju var sagraut, to var arī attaisnot.
Diemžēl reputācijas jautājumos, līdzīgi kā pie citām vardarbības izpausmēm, spēcīgāks par veselo saprātu ir primitīvais darvinisma iedzīvošanas instinkts: “Labi, ka šodien pusdienās neēd mani!”…