Kāda ir atšķirība – citu pieņēmumi un tava realitāte? Tava realitāte nosaka tavu dzīvi un tavu domāšanas virzienu, bet mana realitāte nosaka manu domāšanu, pasaules uzskatus, arī vērības, to veidošanās cēloņus un izraisa attiecīgas sekas. Savukārt tiem, citiem, pieder viņu realitāte, viņiem ir viņu domas, rīcība un pasaule, un tāpēc apkārtējie cilvēki pasauli redz ar savām acīm. Rakstā Pieņēmumi nav realitāte! abi jēzieni ir nodalīti viens no otra. Šajā rakstā par to, kādas trīs lomas komandas sadarbībā tu vari sev piedēvēt, lai saprastu, kas tikai pieņēmumi un, kas ir patiesā realitāte. Kāpēc to vajag? Lai darītu lietas viegli, ar baudu un plūsmā.

Loma – Autoritāte. Pieņēmumi un realitāte

Netici tam, lai kas viņš būtu, kurš spiež tevi uz pasauli skatīties caur savu logu un mērīt to ar savu mērauklu. Iespējams, viņa logs ved tikai uz mazu šķūni un aizaugušu pagalmu, bet tev vajag pili un dārzu. Izvairies no tiem, kas tev saka – atslābsti, es jau to pamēģināju, tev nekas nesanāks! Neklausies tajos, kas tev stāsta  – nedari to, tev to nevajag! Lai viņi atslābst un nedara, tā ir viņu izvēle, tev ir tavējā.

Atceries, ka dzīvie pieminekļi ar laiku no troņa krīt paši. Autoritātes, kuras pats esi uzcēlis uz sev vien zināma pjedestāla, par sev vien zināmiem sasniegumiem, krīt pēkšņi, un tās krīt visnegaidītākajos brīžos. Tie krīt tad, kad tu nodomā, ka tev pēkšņi atvērās acis, un tu visu ieraudzīji citā gaismā, ka nemaz nav tā, kā viņš tev visu laiku saka. Tas liecina tikai vienu – realitāte maina tavus pieņēmumus! Esi pats sev autoritāte, tu pats esi resursiem bagāta vide, tu pats esi savas dzīves un izvēles saimnieks, tiesnesis un izpildītājs.

Loma – Gaidītājs. Viss ir tāds, kāds tas ir

Es zinu, ka ir dzīvē ir brīži, kad gribas gaudot uz mēnesi, un sevis ir bezgala žēl. Tajos mirkļos Prāts nežēlīgi un nodevīgi baro tevi ar pieņēmumiem par to, ka esi pelnījis labāku dzīvi, cienīgāku attieksmi, saprotošākus cilvēkus apkārt. Tevi moca bezjēdzīga nožēla par to, kas ir palaists garām, vai to, kas pietrūkst patiesai laimei. Tu intensīvi domā par to, kas tev nav. Varbūt tev šķiet, ka visu atrisinās nauda, varbūt kajera, iespējams, attiecības, bet varbūt tu nevari sagaidīt rīcības brīvību, paaugstinājumu amatā vai lielo biznesa iespēju. Varbūt tu gaidi, ka viņš pensijā aizies pirmais un beidzot atdos tev savu vietu.

Ja tu izvēlies gaidīt, tev ir jāgaida pacietīgi. Apturi savu Prātu, jo tas vairo domas, kas tevi maldina un kavē tukšās cerībās. Lai kas notiktu, tā ir tava mācība, tava skola, kas tev dota, lai tu iemācītos pieņemt realitāti. Atbrīvo prātu, nedomā, nefilozofē. Rīkojies, ja vēlies patiesi mainīt savu dzīvi! Bet, ja izvēlies gaidīt, tad gaidi to ar baudu – dzīve dažkārt mēdz lietas sakārtot pati, un tieši tajā veidā, kas tev ir vislabākais.

Loma – Vērotājs. Realitātes plūsma

Vienkārši vēro. Vēro apzināti. Iemācies uzmanīgi vērot, lai saredzētu visu lielo realitāti. Nesteidzini lietas, cilvēkus un procesus. Vēro notikumus un apkārtni. Vēro nianses. Vēro pats sevi no malas. Kā trešais piedalies divu cilvēku sarunā: tajā, kurā piedalies tu un kāds otrs. Vēro, ko tu dari. Ieklausies sevī. Saredzi sevi. Kā ev tas patīk? Varbūt nepatīk? Ko tu viņam (sev) ieteiktu darīt citādāk? Kāds viņš (tu) izskatās? Kā rīkojas? Kaut kā stulbi? Tad kāpēc tavs vērotāja ekrāns rāda tev to, kas nav tavs, kas tā par svešu masku un dīvainu lomu?

Pieņēmumi, kas radušies bailēs, steigā, šaubās un emocijās, atņem ļoti daudz enerģijas, bet tie, kas veidoti mierā un saskaņā ar sevi, cienot sevi, gluži pretēji, dod spēku un risinājumu. Vēro. Maini sevi, tikai tad citi mainīsies līdzi. Atbilde noteikti atnāks – un tā atnāks tur, kur tu to nemeklē, tad, kad to negaidi un tad tu satiksi to, par kuru tu neko šobrīd nezini.

Divpadsmit soļi, kas atļauj iet viegli