Emocionāla stabilitāte ir viens no galvenajiem izcila līdera emocionālās inteliģences kritērijiem. Emocijas, gan labas, gan sliktas, pārvalda mūsu personisko dzīvi, savstarpējo saskarsmi un attiecības. Darba vidē arguments “mēs visi esam tikai cilvēki” nav attaisnojums, jo ikvienam līderim ir jāpārvalda sava komunikācija, vēstījuma nodošanas forma un fons, kā arī vides kultūra un ekoloģija, kas lielā mērā atkarīga no viņa emocionālā stāvokļa.
Nav brīžu, kad mēs neizjustu emocijas, tikai kāds vairāk, kāds mazāk. Emocijas ir svārstīgas, dažas rada patīkamas un iedvesmojošas sajūtas, bet dažas ir sāpīgas un nepatīkamas. Kā mēs savas emocijas atspoguļojam uz citiem? Kā citi ietekmē mūs?

Emocionāla stabilitāte, kas to nosaka?

Lai gan mūsu ķermenis pats rada daudzas iekšējās emocijas kā daļu no mūsu bioķīmiskajiem signālu uztveršanas procesiem, kurus filtrējam caur savu personīgo prizmu, arī apkārtējie cilvēki, kas nav mūsu kontroles zonā, izraisa emocijas. Tātad, emocionālā stabilitāte ir atkarīga gan no iekšējām emocijām, gan ārējā emocionālā lauka.

Izcilam līderim vienlīdz gan daudzveidīgā un sarežģītā korporatīvajā vidē, gan savā komandā, gan arī kā savas dzīves līderim, ir svarīgi pārvaldīt visas emocijas, gan tās, ko izraisa iekšējās vides nozīmīgi notikumi, gan tās, ko rada kolorītās personības. Savukārt ārējā vidē – pēdējos divos gados ir notikušas tādas pārmaiņas, ko neviens nespēja paredzēt. Tāpēc pats svarīgākais ir šajā ārkārtīgi mainīgajā pasaulē saglabāt veselo saprātu.

Emocionāla stabilitāte kā emocionālās pašaizsardzības ieguvums

Emocionālā inteliģence ir ne tikai emocionālā brieduma galvenā pazīme, bet arī apliecina, ka cilvēks izprot emocionāls trigerus, manipulācijas mehānismus un zina, ko ar to visu darīt.

1. Emocionālo manipulatoru atpazīšana

Emocijas izraisa dažādi iekšējie un ārējie faktori. Šo galveno trigeru atpazīšana un apzināšanās ir pirmais solis, lai tiktu nodrošināta emocionāla stabilitāte. Emocionālo manipulatori ir mūsu domas, vērtību izpratne, dzīvesveids, uzskati, dzimtas tradīcijas, personiskās piesaistes, pagātnes pieredze, iespējamās nākotnes plānotās perspektīvas, mijiedarbība ar citiem un atgriezeniskās reakcijas. Ikviens var tīši vai netīši manipulēt ar mūsu emocijām, tajā skaitā apzināti visvairāk to dara tieši tuvie cilvēki.

2. Emocionālo robežu noteikšana

Lai cik skarbi nebūtu, arī man ir nācies pārvērtēt savu pasaules skatījumu. Galvenie koučinga teorijas pozitīvisma pamatprincipi ir:

• Pieņemt, ka neveiksmes ir tikai pieredze;
• Pieņemt, ka ar visiem cilvēkiem viss ir ok;
• Pieņemt, ka apkārtēja vide ir ar resursiem bagāta un labvēlīga;

Tomēr šī “naivisma” pozīcija nekritiski vērtējot ne tikai nedarbojas korporatīvajā vidē, bet arī apkārtējā pasaule šobrīd ir ne tikai nomocīta ar pēdējo divu gadu notikumiem, bet pat kļuvusi draudīga (bailes, nestabilitāte, neskaidrība, izdegšana, vispārēja neapmierinātība), tāpēc bezgala svarīgi atcerēties vēl citu principu:

• Pieņemt, ka cita cilvēka pasaules skatījums var būt atšķirīgs.

Tieši kontekstā ar šo – ka citi cilvēki nav manā kontroles zonā, pat ne ietekmē, ir jāveido savu personīgo, stingri norobežoto vidi emocionālas stabilitātes nodrošināšanai. Praktizējot robežu noteikšanu, lai nebaida tikt pie apzīmējuma, ka esi “auksts” cilvēks un “atsvešināta” persona. Tieši tāpēc ir jābūt skaidrai komunikācijas stratēģijai, lai noteiktu skaidras, jēgpilnas, ilgtspējīgas un tajā pat laikā elastīgas personiskās robežas.

3. Emocionālo nogruvumu neitralizēšana

Šeit galvenais uzdevums ir emociju novērošana, savlaicīga to uztveršana un momentāna pašaizsardzības rīcība tās sajūtot. Te ir nākamie emociju kalibrēšanas soļi:

• emociju atpazīšana;
• emociju akceptēšana;
• emociju pieņemšana;
• emociju neitralizēšana.

Neitralizē nevēlamu emociju vai nu ar pretēju emociju, vai apzināti meklē labumu, ko iegūst no pirmreizējās emocijas vai nevēlamās situācijas. Šī ir sarežģīta prakse, bet bezgala vērtīga, ja to spēj apgūt.

Mēs nevaram apturēt savas domas un emocijas. Nevaram kontrolēt to, kas nav mūsu kontroles zonā. Un nav iespējams izslēgt no savas dzīves manipulatorus. Tomēr mēs varam mainīt savas emocionālās atbildes, ieplānot reakcijas, kontrolēt savu rīcību un emocionālo fonu ar kognitīvu elastību.

4. Emocionāla stabilitāte ir personiskā atbildība!

Personīgas atbildības uzņemšanās par savu mentālo, fizisko un garīgo veselību ir vispilnīgākais lēmums dzīvē. Vienmēr ir risks būt nogurušam, nenovērtētam, izdegušam un nespējošam tikt galā darāmo darbu bezgalīgo sarakstu, kā arī emocionāli sagrautam. Tāpēc nobeigumā trīs veidi, kā pasargāt sevi no arvien pieaugošajām pasaules prasībām un cilvēkiem, kas, lai pasargātu sevi, kļūst arvien nežēlīgāki pret citiem.

5. Emocionālās pašaizsardzības noteikumu ievērošana

Saki citiem NĒ

Jo vairāk tev veicas, jo vairāk cilvēku vēlas daļu no taviem panākumiem arī sev. Jo vairāk tu nes, jo vairāk tev liek nest, jo vairāk tu pieļauj vardarbību pret sevi, jo emocionāli nestabilāks kļūsti. Cilvēki vēlas tavu palīdzību, padomu, laiku un enerģiju. Protams, tu nebūtu varējis nokļūt tur, kur esi, bez kāda cita atbalsta vai palīdzības, bet tās nav parādsaistības, kas obligāti jāatdod. Tu esi tas, kas nosaka savas robežas un laiku.

Saki sev NĒ

Pasargā sevi no solījumiem sev, kas grauj emocionālo stabilitāti: “Bet es to apņēmos” vai “Man tiešām vajadzētu šo padarīt.” Nespēja pateikt NĒ, bieži ir pirmais solis uz izdegšanu.
Ir jāpasaka sev, ka beidzot pietiek. Ja nespēj sev pateikt NĒ, laba metode ir izveidot sarakstu ar to, ko pagaidām izvēlaties ATLIKT. No vienas puses, te palīdzēs zināšanas par laika vadības principiem. No otras – atlikto darbu pierakstīšana dod  smadzenēm ziņu, ka tu izvēlies to tikai atlikt, nevis pavisam atstāt novārtā, kas palīdzēs justies labāk.

Saki JĀ savai plūsmai (reach Flow State)

Ārkārtas situācijās ir daudz lietu, kas netiek izdarītas, jo ir pilnīgi citas prioritātes un nav tajā brīdī svarīgas. Taču normālā ikdienā ir fokuss uz steidzamo, nevis svarīgo. Jo vairāk steidzamu darbu, jo ātra tiek sagrauta emocionālā stabilitāte. Tad kāpēc ir uzskats, ka personīgā emocionālā nestabilitāte nav ārkārtas situācija? Lai to atgūtu labbūtību, jātiek plūsmā. Plūsma iespējama, kad tiek veikta darbību, kas patīk, prasa koncentrēšanos (atslēgšanos no trigeriem), sagādā labsajūtu un ir vērtīga sev.