Frīlanceris – stils, statuss, vai modes tendence? Juridiski frīlanceris skaitās pašnodarbinātais, bet, ne visi pašnodarbinātie ir frīlanceri. Ir dažādi tulkojumi – brīvmākslinieks, komersants, ārštata darbinieks, un sarunu valodā frīlanceris (freelancer).

Kas ir frīlanceris?

Frīlanceris ir cilvēks, kuru raksturo dažādi darbi uz līguma pamata dažādiem uzņēmumiem, pretstatā darbam vienam uzņēmumam vai vienam projektam. Frīlanceris pats izvēlas savu nišas produktu vai pakalpojumu, kuru tas sniedz, kā arī pats izvēlas uzņēmumu, ar kuru tas vēlas sadarboties.

Frīlanceris savu darbu var piedāvāt vienlaikus dažādās vietās, nepiesaistot sevi ilgtermiņā nevienam konkrētam uzņēmumam, ar to saglabājot savu brīvību un neatkarību. Darba tirgū frīlanceris bieži startē kā persona ar vārdu un uzvārdu vai pat nickname, nevis kā uzņēmums ar nosaukumu.

Sapratnei – ārpakalpojuma sniedzējs ir ārējais uzņēmums, kas ar saviem darbiniekiem organizē attiecīgo pakalpojumu. Ārpakalpojuma biznesa funkcijas dažkārt sauc par līgumdarbu vai ārpakalpojumu. Tas var ietvert gan lielu pakalpojumu sniedzēju, gan arī ar neatkarīgu darbuzņēmēju vai pagaidu darbinieku, kas pieņemts darbā uz noteiktu laiku.

Frīlanceris – darba iespējas

Frīlancera darba pozicionēšana var būt gana ātrs un izdevīgs veids, kā strādāt pašam kā savam darba devējam, pie tam, bieži vien no mājām vai no kādā no coworking space. Tomēr šim darbam ir gan plusi un mīnusi.

1. Darba laika elastība. Iespēja pašam noteikt savas darba stundas. Var strādāt pilnu vai nepilnu darba laiku pēc izvēlētā darba apjoma un projekta. Darba laiku var arī pārstrādāt, tā ir pašam brīva izvēle.
2. Neatkarība. Neskatoties uz to, ka klients nosaka darba specifikāciju, frīlanceris joprojām ir neatkarīgs darbuzņēmējs, nevis darbinieks, kuru regulē uzņēmuma kultūras vai darba kārtības noteikumi. Iespēja pašam brīvi kontrolēt kā un kad darbs tiek pabeigts.
3. Radošums un jaunrade. Izaicinājums pašam veidot korporatīvo stilu, noteikt savus procesus, radīt standartus vai veidu kā tiek uzturēta datu bāze, apgūt tās zināšanas, kuras nepieciešamas vai informāciju, kas vienkārši interesē.
4. Ieguldījumu brīvība. Tas nozīmē, ka ir iespēja ieguldīt tur, kur tieši tajā brīdī ir vērts. Ja frīlanceris jau nodrošina noteiktu pakalpojumu, visticamāk, viņam lietošanā jau ir tāda aparatūra vai programmatūra, kas ir nepieciešama. Tāpat ir zināms, kas būs vajadzīgs vēl, vai jāliek klāt no jauna. Tas nozīmē, ka nav risku saskarties ar augstām starta izmaksām, jo ieguldījumi tiek paredzēti un plānoti.
5. Novērtējuma brīvība. Frīlanceris pats nosaka savu cenu par saviem pakalpojumiem, kas bieži ir augstāka nekā tā, ko par līdzvērtīgu darbu saņem štata darbinieks, pat, ja tas nav vienīgais darbs, ko viņš veic. Tāpat viņš var noteikt cenu zem tirgus cenas, ja saredz sev tajā citu izdevību (piem., pašreklāma, statuss, pieredze utml) .
6. Iespēja izvēlēties. Tā ir iespēja izvēlēties gan klientus, gan projektus, jo tikai šajā sadarbības modelī ir iespēja nesaistīties ar sarežģītiem klientiem, vai attiekties no projektiem, kas nav saskaņā ar personiskajām vērtībām (piem. alkohola, tabakas industrija, ātrie kredīti utml) un izvairīties no sadarbības, kas nav pozitīva vai ekoloģiska.

Frīlanceris – darba riski

Ne visiem frīlancera darbs ir piemērots un ne visiem darbiem der frīlanceris. Biznesā ir daudz un dažādi ierobežojumi, kāpēc netiek piesaistīti vai nav pieļaujams sadarboties ar cilvēkiem no malas. Arī pašam frīlancerim ir jāzina ar ko tas “spēlējas”.

1. Klienta grafiks. Uz to attiecināmas arī īpašās situācija vai Force Majeure. Jā, ārpakalpojuma darbu regulē līgumsaistības, taču bieži klients jūtas drošībā, ja tam ir štata darbinieks un tam vēl rezerves variants. Klients apzinās, ka nevar ārpakalpojuma sniedzēju piespiest strādāt ātrāk, vairāk vai brīvdienās, jo tam nav ietekmes mehānismu, bet savu darbinieku var. Frīlancerim darbojas tikai viņa motivācijas sistēma.
2. Darbs bez sistēmas. Ne vienmēr darbs ir atbilstošs loģiskām likumsakarībām vai sistēmai. Īpaši, kad tiek piedāvāts vienreizējs pakalpojumus vai lūgums izveidot noteiktu produktu. Gala rezultāts tiek nodots klientam, un ar to projekts beidzas – nav ne sākuma, ne gala. Atkal ir jāatrod jauns klients, kurš vēlas jūsu produktu vai pakalpojumu, lai varētu izveidot vēl vienu, līdzīgu, bet citādu, neradot plaģiātu vai nepārkāpjot autortiesības.
3. Laika plānošana. Jābūt gatavam smagi strādāt, lai nodrošinātu darbu laikā, kad darbs ir daudz. Un jāsamierinās ar piespiedu brīvo laiku, kad nav pasūtījumu. Bieži vien ieplānot šeit kaut ko ir ļoti grūti, jo apstākļi mēdz mainīties bez loģiska pamatojuma. Var būt pat galēji spiesta situācija piedāvāt savu pakalpojumu zem tirgus cenas, kamēr izdodas atrast klientu, kas ir gatavs maksāt par kvalitāti vai frīlancera vārdu, nevis kvantitāti.
4. Haoss. Vienlaikus vairāku klientu projektu vadīšana var būt izaicinājums. Tas attiecas gan uz termiņiem, gan darbu apjomu, gan informācijas apkopošanu un sistematizēšanu. Kā likums, darbojas princips: “Ja kaut kas notiek, tad notiek viss vienlaikus, ja kaut kas nenotiek, tad nenotiek pilnīgi nekas”.
5. Atbildība un paškontrole. Pašam jāuztur viss un jāmaksā par visu. Gan par darba līdzekļiem, gan tēlu, mājas lapu, gan grāmatvedību. Tāpat netiek iegūti labumi, ko iegūst tie darbinieki, kas strādā pastāvīgā darbā – darba devēju atbalstītie veselības apdrošināšanas un pensijas plāni, dažādi pasākumi, sporta spēles, komandas laiks (team time), izaugsmes treniņi, apmācības.
6. Vienpatība. Korporatīvās vides un tās piedāvāto labumu neesamība. Daudzi frīlanceri nolemj meklēt darba attiecības tieši tāpēc, ka ir sajūta, ka mājās notiek iesūnošanas process un pietrūkst ne tikai komandas gars, bet arī ikdienas komunikācija ar līdzīgi domājošiem vai augstas klases speciālistiem, lai domu apmaiņas rezultātā varētu sevi pilnveidot.