Emocionālā pašaizsardzība ir neapzinātās psiholoģiskas reakcijas, kas pasargā cilvēku no trauksmes, no draudiem viņa pašcieņai vai vērtībām, no apzināti iepriekš bloķētām emocionālām sāpēm, kuras radījusi pārdzīvota trauma, un no lietām vai situācijām, par kurām viņš apzināti nevēlas domāt vai tās risināt.
Zigmunda Freida meita Anna Freida paplašināja tēva teoriju, aprakstot vairākus Ego stāvokļa izmantotos aizsardzības mehānismus, savukārt es tos klasificēju atbilstoši izpausmēm.
Kāpēc līderim ir svarīgi zināt kā darbojas emocionālā pašaizsardzība?
Viena no emocionālās inteliģences kompetencēm ir empātija. Tā ir cilvēka spēja iejusties “cita ādā”, un, ja ne gluži izjust to pašu emocionālo pārdzīvojumu, tad pieņemt, ka otrs cilvēks var justies tā, kā viņš jūtas. Te, protams, ir runa par citu EQ kompetenci [Citu apzināšanās], tomēr reakcija uz apkārtējiem notikumiem un cilvēku emocijām nav tikai cilvēku rīcības attaisnošana un sapratne. Rīkoties empātiski, nozīmē, pieļaut un pieņemt, ka stresa un spriedzes izpausmes katram ir citādas. Saprotot cilvēka rīcības iemeslus, iespējams veidot ne tikai kvalitatīvu saskarsmi un labvēlīgas attiecības, bet arī izvairīties no konfliktiem.
Līderim tā ir iespēja pilnveidot vēl vienu emocionālās inteliģences kompetenci [Sevis apzināšanās], kas ir īpaši būtiski, lai veidotu un uzturētu labbūtīgu darba vidi, komunikāciju, lai ne tikai palīdzētu otram cilvēkam, bet arī lai atšķirtu neekoloģisku manipulāciju no emocionālās pašaizsardzības.
Emocionālā pašaizsardzība, noliegšanas mehānismi
Pārvietojums (displacement). Negatīvo emociju pārvietošana uz citiem. Ļoti slikta diena darbā atspoguļojas ļoti sliktā saskarsmē mājās. Tas nozīmē savas neapmierinātības izpaušanu pret cilvēkiem, kas nav tik bīstami vai neaizskarami kā negatīvā impulsa avots.
Noliegums (denial). Noliegums aizsargā Ego no situācijām, ar kurām cilvēks nespēj tikt galā, un nespēj atzīt realitāti vai atzīt acīmredzamu patiesību. Tas ir tiešs atteikums atzīt vai atzīties, ka kaut kas ir noticis vai notiek. Piemēram, traumatisku notikumu upuris var noliegt, ka notikums jebkad ir noticis.
Apspiešana (repression). Neapzināta nepatīkamas informācijas izslēgšana no apziņas. Piemēram, notikusi vardarbība, bet cilvēks it kā to neatceras, tomēr notikums turpmākajā dzīve traucē vaidot attiecības, lai atkal nepiedzīvotu sāpes.
Izstumšana (supression). Apzināta nepatīkamas informācijas izstumšana no apziņas, nevēlēšanās atcerēties notikumus un atteikšanās par tiem runāt.
Emocionālā pašaizsardzība, izvairīšanās mehānismi
Sublimācija (sublimation). Nepieņemamu impulsu pārvēršana pieņemamā uzvedībā. Piemēram, dusmas izmanto kā enerģijas avotu cīņas sportā. Freids uzskatīja, ka tā ir brieduma pazīme un ļauj cilvēkam apzināti darboties sociāli pieņemamā veidā.
Intelektualizācija (intellectualization). pieslēdzas, lai mazinātu trauksmi vai pat traumu, domājot par notikumiem aukstā, loģiskā veidā. Šis aizsardzības mehānisms ļauj izvairīties no domām par situāciju, jo tā vietā ir koncentrēšanās tikai uz intelektuālo komponenti – kas , kur, kad, kā tagad jādara.
Emocionālā pašaizsardzība, manipulatīvie mehānismi
Projekcija (projection). Savu nepieņemamo jūtu vai īpašību piešķiršana citiem cilvēkiem. Piemēram, ja ir izteikta nepatika pret kādu cilvēku, negatīvā impulsa autors uzskata, ka pats nepatīk viņam.
Racionalizācija (rationalization). Nepieņemamas sajūtas vai uzvedības attaisnošana ar loģiku: “Patiesībā, labi, ka tā notika, jo…” Ne tikai novērš trauksmi, bet aizsargā pašcieņu un pašvērtējumu. Piemēram, sasniegumi tiek attiecināti uz savām prasmēm, bet neveiksmēs tiek vainoti citi.
Emocionālā pašaizsardzība, atkāpšanās mehānismi
Regresija (regression). Atgriešanās pie agrākās uzvedības, kas tikusi izmantota agrākā attīstības procesā. Cilvēks, kas ir fiksēts agrākā attīstības stadijā, var raudāt vai dusmoties, dzirdot nepatīkamas ziņas.
Reakcija (reaction). Nevēlama impulsa apzināta aizstāšana ar pretējo, pārmēru pozitīvo. Pārmērīgi labvēlīga izturēšanās pret kādu, kas pret pašu ir vardarbīgs, vai apzināta pakļaušanās tam, kurš pazemo, lai slēptu savas patiesās jūtas un izvairītos no papildus negācijām.
Emocionālā pašaizsardzība, 10 citi izplatīti mehānismi
- Darbošanās: stresa pārvarēšana aktīvi iesaistoties jebkādās darbībās.
- Mērķa nodošana: sākotnējā augstā mērķa zemākas formas labvēlīga pieņemšana.
- Altruisms: savu vajadzību apmierināšana, palīdzot citiem.
- Izvairīšanās: tā vietā, lai risinātu problēmu, no tās sāk izvairīties, uzskata par neesošu.
- Kompensācija: ir pārāki sasniegumi vienā jomā, lai kompensētu neveiksmes citā.
- Disociācija: atdalīšanās no sevis – tas nav par mani, tā nebiju es, jo nebiju sevī.
- Fantāzija: atkāpšanās savā iekšējā drošajā pasaulē, kur nevar neviens nodarīt ļaunumu.
- Jokošana: tipiska negaidīta stresa vai traumatiskā situācijā.
- Pasīvā agresija: tā vietā, lai pateiktu patieso viedokli, tas principāli tiek noklusēts.
- Atmazgāšana: ja kāds ir aizvainots, tam piedāvā ko īpašu, lai izlīdzinātu vainas apziņu.
Emocionālā inteliģence, emocionālā pašaizsardzība un emocionāla stabilitāte
Trauksme ir nepatīkams un postošs iekšējais stāvoklis, no kura cilvēki cenšas izvairīties. Tā darbojas kā Ego signāls, ka lietas nenotiek tā, kā vajadzētu. Tāpēc Ego izmanto aizsardzības mehānismus, lai mazinātu šo sajūtu.
Labbūtīgas darba vides uzturēšana ir līdera uzdevums un to var nodrošināt tikai cilvēks, kam piemīt augsta emocionālā inteliģence [EQ]. Līdera empātija paredz savstarpēju sapratni, pieņemšanu, ekoloģiskas attiecības un cieņu. Empātisks cilvēks, ja ne saprot otra “dīvaino” rīcību, tad to nenosoda, ar šo spējot saglabāt attiecības jebkurā situācijā. Šāds līderis izprot cik cilvēkiem svarīga ir emocionāla stabilitāte.