Jebkuras komandas panākumus un sasniegumus vai neveiksmes un nespēju sadarboties nosaka komandas starppersonu attiecības, jeb lomas komandā un tām piemērota efektīva komunikācija, kas veidojas šo lomu iespaidā. Lomas komandā nosaka savstarpējo sadarbību,  pretdarbību, pakļaušanos vai agresiju, kas valda starp komandā iesaistītajām personām. Savstarpējās attiecības atkarīgas no transakcijas, jeb personu mijiedarbības. Kas ir transakcija? Transakcija ir jebkura uzvedība, kura izsauc atbildes reakciju.[1]

Lomas komandā. Komunikācija

Apzināta cilvēka rīcību nosaka viņa Ego un tas, cik veselīgi viņš uztver to, ka mēs visi, pilnīgi visi,  ikdienā spēlējam lomu spēles.

• Es esmu es! – tad, kad es esmu ar sevi. Es esmu vidē, kurai pilnībā uzticos. Es esmu starp cilvēkiem, kurus cienu.
• Es esmu tas.. – tad, kad no manis kaut ko sagaida. Es esmu vidē, kur man tādam jābūt. Es esmu vidē, kur man jārūpējas vai jāuztraucas par savu statusu, jādomā par savu tēlu vai drošību.

Lomas ikdienā, piemēram, sievietei var būt: sieviete, māte, draudzene, kalpone, pavāre, kolēģe, sekretāre, amatpersona, utt. Tāpat jebkuram vīrietim ikdienas loma var būt: mīļotais vīrietis, draugs, tēvs, čoms, politiķis, drošības garants, un citas.

Trīs lomas komandā. Ikdienas saskarsme

Loma – pieaugušais

Pieaugušais jebkuru lietu uztver loģiski, saprātīgi, balstās uz faktiem, un argumentiem. Emocijas ir minimālas, galvenais ir prāts, zināšanas, kompetences, prasmes. Apzināta cilvēka rīcība, atrašanās šeit un tagad. Tikai šajā stāvoklī iespējams paskatīties arī pašam uz sevi no malas.

• Adekvāts Pieaugušais – objektīvs novērtējums, iespējama paškritika vai adekvāts prieks par sasniegumiem;
• Bargā Pamāte – līdzīgs datoram, maz emociju, nav empātijas, nesatricināms, pat auksts vai nīgrs, bezkaislīgi dara savu darbu.

Loma – vecāks

Vecāks, protams, kritizē, slavē, novērtē, nosoda, pamāca, dod padomus vai izrāda rūpes par otru cilvēku. Uzvedības modelis veidojas bērnībā, kā sākotnēji mehāniska, vēlāk neapzināta atdarināšana, vēlāk kā kopēta uzvedība. Vecāku lomā cilvēks ir ļoti emocionāls, kategorisks, pašpārliecināts, uzspiež savu taisnību. Tomēr, ja cilvēks nespēj ieņemt vecāku lomu stāvokli, tas nozīmē, ka viņš nespēj ne aizrādīt, ne arī izrādīt gādību par otru cilvēku.

• Lielā Mamma – strādīgs, kategorisks, svarīgi just varu pār citiem, atbildīgs, nospiedošs, uzmācīgs;
• Gādīgā Mamma – tik izpalīdzīgs un lipīgs, ka otrs jūtas nevarīgs, nespējīgs, vai pat  pazemots.

Loma – bērns

Bērnam raksturīgas spontānas, neparedzamas reakcijas, tas izturas kā bērni piecu – sešu gadu vecumā, notiek atgriešanās bērnībā emocionālā un psiholoģiskā ziņā. Tās var būt arī bērnības traumas vai atmiņas, ko pieaudzis cilvēks nav gatavs atlaist.

• Dabas Bērns – tāds, kā tas dots no dabas, temperaments, emocionalitāte, nevaldāmība, baudkāre. Risks netikt ārā no Bērna lomas.
• Mazais Profesors – topošais Pieaugušais. Jau vairāk racionālas domas, kreativitāte, intuīcija, radošums;
• Pielāgojies Bērns – cenšas ievērot visas prasības. Veidojas Vecāka loma, paklausīgs, neuzņēmīgs, bailīgs.

Lomas komandā. Komunikācijas paterni

• Pieaugušais: „Saki lūdzu, cikos un kādā formātā tu šodien iesniegsi sagatavotos materiālus? ”
• Bērns: „Tev šodien slikts garastāvoklis?! Es šonakt vispār neesm gulējis, paskaties kāds es izskatos, liec man mieru!”
• Vecāks: „Mīlīši, mieru, tikai mieru, gan jau viss būs labi, gan jau kaut ko izdomāsim…”
• Pieaugušais: „Tomēr man nepieciešama informācija, kuru tu apņēmies sagatavot pirms mēneša.”
• Aizvainots Bērns: „Nuu, ko tu uzkasies! Es taču jau teicu, ka slikti jūtos, un vispār – man sāp galva! Necilvēks!”
• Gādīgā Mamma: „Es padomāšu, varbūt varam pārcelt tikšanos un citu nedēļu, un pameklēšu, kas var palīdzēt.”
• Bargā Pamāte: “Ko jūs tur ņematies, man vajadzīgs rezultāts! Tūlīt!”

Starppersonu komunikācija

Ja cilvēkam nav psiholoģisku problēmu, viņš lomas maina, un tas saistīta gan ar ārējo mainīgo vidi, gan iekšējo pasauli, konkrēto situāciju, kā arī apkārtējiem cilvēkiem. Tomēr, dažreiz cilvēks iestrēgst kādā lomā. Iestrēgšana var būt divējāda:

• Neapzināta – ir izveidojies zināms pieradums un iestrādāts uzvedības modelis, piemēram „mūžīgais Bērns”, “darbīgā Mamma”, “valdonīgais Tētis”.
• Apzināta – manipulācija, jo cilvēks rīkojas tā, kā viņa ir izdevīgi un skatoties pēc tā, kādu labumu viņš iegūst šādas rīcības rezultātā. Tiek ieņemta tā loma, caur kuru var panākt sev vēlamo rezultātu.

Pozitīva komunikācija

Produktīvas attiecības iespējamas tikai vienā līmenī (Pieaugušais), vai arī tajā, kādas lomas izvēlamies spēlēt. Ja cilvēks lomu uzņemas apzināti (manipulācija), nav jābrīnās, ka tevi (kā Bērnu), nemitīgi kāds mēģina nopērt vai pamācīt (Vecāks). Vai arī no tevis (Vecāks), pieprasa atbildības uzņemšanos ikvienā situācijā, jo partneris (neapzinīgais Bērns) pilnībā to novēlis uz otra pleciem. Objektīva starppersonu lomas komunikācija iespējama tikai tad, ja runā ar sev līdzīgo, vai piesaista sev vēlamo, jeb līmenī Pieaugušais = Pieaugušais.

Kur rodas konflikts?

Kāpēc rodas neizpratne, aizvainojumi, vai konflikti? Tāpēc, ka Apzināta cilvēka ziņā ir saprast, pieņemt un izšķirt šīs lomu spēles. Ja redzi, ka tavā priekšā ir aizvainots Bērns, nav jēgas runāt ar viņu no Pieaugušā skatu punkta. Skaidri redzams, ka ar tevi manipulē (skatīt piemēru), tas nozīmē, ka tu vari iegūt, ja spēlēsi viņam pretim kā gādīgs, rūpīgs Vecāks, un līdzjūtīgi pajautā, kāpēc viņš šonakt negulēja, pat piedāvāsi savu palīdzību un nemanot pāriet uz Pieaugušā pozīciju, jautājot, kā viņš domā atrisināt situāciju.

Risks parādās tad, kad Bērnam var iepatikties būt Bērnam, un nākamajā reizē, kad mēģināsi ar viņu komunicēt no Pieaugušā skatu punkta, ja būs izdevība, cilvēks var atkal „ieslēgt” neko nesaprotošo Bērnu, un izvairīties no atbildības, vai arī pēkšņi pārvērsties nosodošā Vecākā.

Savukārt nemitīga pakļaušanās bargajai un visu zinošajai Mammai / Tētim ir saistīta ar risku nākotnē saskarties ne tikai ar mobingu vai  bosingu vai vardarbību darba vidē, bet gan pilnībās sagraut savu reputāciju.