Eneagramma, kā izziņai domāta metode, vispirms atbild cilvēkam pašam uz mūžigo eksistenciālo jautājumu: “Kas es esmu?”. Tad, kad esi ticis skaidrība ar sevi, tad ir iespējams arī vērot apkārtējo pasauli un izprast tās likumsakarības. Šajos procesos diezgan bieži cilvēks pieķer sevi pie „dīvainām” pārdomām, kurām nav atbildes. Tad ir apjukums pašam sevī, dažādi ceļa meklējumi un atbilžu jautāšana dzīves Skolotājiem. Nelīdz arī draugu rekomendācijas, arī ne profesionāļu konsultācijas, jo īstā atbilde kā nenāk, tā nenāk. Cilvēks ieklausās, iespāejams, pat ņem verā, bet ar laiku saprot – nē, tas nav pa mani. Ir arī otra galējība – norobežošanās, stingras savas pozīcijas noturēšana, bezierunu aizsardzība un centieni apkārtējos pielīdzināt saviem uzskatiem un savam pasaules modelim.
Eneagramma kā informācijas avots, sniedz iespējas saskatīt, ka katrs cilvēks pats ir resursiem bagāta vide un visas atbildes pieder viņam pašam. Eneagramma atklāj ne tikai atbildi – “Kāpēc tas tā ir?”, bet arī paskaidro, “Ko ar to darīt?” vai… varbūt nedarīt.
Jautājumi uz kuriem atbild eneagramma
- Es zinu, ka esmu citāds nekā citi, bet, kāpēc tā ir?
- Kā var tā būt, ka es vienīgais redzu to, ko citi neredz?
- Kā var tā būt, ka man ir īpašs un tikai mans pasaules redzējumus?
- Kāpēc starp daudziem cilvēkiem jūtos vientuļi, pat starp draugiem?
- Vai tas ir normāli, ka es esmu tāds, bet citi ir pavisam citādi?
- Kāpēc daži cilvēki mani tracina, kaitina un nespēju atrasties to tuvumā?
- Kāpēc ar dažiem ir sajūta, ka esmu ticies ar viņu kaut kur jau iepriekš?
- Kāpēc šim cilvēkam neticu nevienam vārdam, kaut faktu un pierādījumu nav?
- Vai šim cilvēkam varu droši sekot nedomājot, jo man ir mistiska sajūta, ka varu?
- No kurienes ir zināšana: „Bet es taču zināju, ka tā būs, un viņš darīs tieši tā!”