Personāla vadība vienlīdz ir māksla un ir zinātne. Kā māksla tā ir iespēja vadīt cilvēkus izmantojot radošu attieksmi, inovatīvus procesus un rīkus, kā arī nodrošināt individuālu pieeju. Kā zinātne personāla vadība prasa profesionālas zināšanas – kā, kad un kur piemērot personāla vadības teorijas un atbilstošās kompetences. Personāla vadītājam jāpārvalda arī analītika un statistika, lai spētu interpretēt datus, pieņemt lēmumus, izvērtēt riskus un noteikt mērķus. Personāla vadītājam vadības funkciju piemērošanai nepieciešams augsts IQ (intelekta koeficients), savukārt sistēmiskā domāšana ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu vides labbūtību (wellbeing). Kā komandas līderim personāla vadītāja obligātā kompetence ir EQ (emocionālā inteliģence).

Personāla vadītājs mērķtiecīgi organizē savstarpējo sadarbību visos līmeņos ar viesiem organizācijas vai uzņēmuma darbiniekiem, kuras mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvu funkcionalitāti, kā arī apmierināt net tikai intereses kopumā, bet atbalstīt katra atsevišķā darbinieka vajadzības.

Personāla vadītāja kompetences

Šīs kompetences var iedalīt vairākās kategorijās, kuras ietver gan tehniskās, gan rīcības, gan vadības prasmes.

1. Personāla pārvaldība – izpratne par darba tiesībām un likumdošanu, spēja veikt atlases intervijas un novērtēšanu, kā arī zināšanas par attīstību un apmācību nepieciešamību.
2. Personāla vadība – stratēģiskā domāšana, spēja pieņemt lēmumus, vadīšanas prasmes, kas ietver spēju motivēt un iesaistīt organizācijas mērķos.
3. Rīcības kompetences – emocionālā stabilitāte, kritiskā domāšana, sapratne par paaudžu domāšanas atšķirībām un kultūras inteliģence, jeb spēja pieņemt dažādo.
4. Tehniskās kompetences – cilvēkresursu vadības sistēmu pārzināšana un lietošana, kā arī datu analīze.
5. Līderības kompetences – krīzes vadība, pārmaiņu vadība, inovāciju vadība.
6. Empātija un sociālā inteliģence – saskarsmes un komunikācijas prasmes, spēja atpazīt vardarbību darba vidē un uz to nekavējoties reaģēt.
7. Elastība un adaptīva domāšana – spēja pielāgoties mainīgiem ārējiem apstākļiem un darba vides situācijām.
8. Taisnīgums un objektivitāte – spēja pieņemt loģiskus lēmumus, neatkarīgus no personiskām simpātijām vai aizspriedumiem.

Personāla vadītājs ciena katru darbinieku neatkarīgi no viņa amata, vecuma, dzimuma, dzīves veida vai citiem faktoriem, pilnībā izslēdzot emocionālas vardarbības iespēju darba vidē.

Personāla vadība kā administratīva disciplīna

Administratīvi tiek organizēts darbinieku darbā pieņemšanas process un darbinieku iespējamā karjeras attīstība. Šie personāla vadības procesi ietver:

1. Personāla plānošanu un atlasi;
2. Pareizo cilvēku izvēli pareizajai vietai;
3. Karjeras un izaugsmes nodrošināšanu, attīstību un apmācības;
4. Atbilstoša atalgojuma noteikšanu un motivācijas sistēmas izveidi;
5. Papildus iespēju un bonusu sistēmas nodrošināšanu;
6. Snieguma novērtējumu un atgriezenisko saiti;
7. Konfliktu risināšanu un komandas veidošanu;
8. Visu līmeņu saziņas un saskarsmes nodrošināšanu.

Personāla vadības mērķi

Vadītājs vada ne tikai uzņēmumu, bet arī cilvēkus, kuri vienlaikus īsteno gan uzņēmuma, gan savus mērķus. Ja uzņēmuma mērķi sakrīt ar darbinieka mērķiem – tad nav jautājumu par mākslīgu motivāciju vai lojalitāti.

1. Nodrošināt uzņēmumu ar ieinteresētu un kvalificētu personālu;
2. Lietderīgi izmantot darbinieku prasmes, spējas un talantus;
3. Rūpēties par augstu darba apmierinātības līmeni;
4. Uzturēt atbilstošu uzņēmuma kultūru;
5. Attīstīt efektīvu kompetenču pilnveidošanu;
6. Nodrošināt apmācības, karjeras un izaugsmes iespējas;
7. Palielināt darbinieku radošo potenciālu un iniciatīvu;
8. Nodrošināt piemērotus darba apstākļus un atbilstošu darba vidi.

 Personāla vadības funkcijas

Personāla vadība ir darbs ar cilvēkiem, personībām un viņu talantiem.

1. Personāla plānošana;
2. Personāla atlase;
3. Darbā ievadīšanas process (onboarding)
4. Adaptācijas periods;
5. Darbinieku novērtēšana;
6. Apmācība un attīstība;
7. Korporatīvā kultūra;
8. Darbinieku motivācija.

Dokumentāciju uzrauga lietvedība, atbilstību likumdošanai – jurists. Personāla vadība ir  darbinieku stratēģiskā vadība, lai darbinieki būtu tiešā sasaistē ar biznesa stratēģiskajiem plāniem.

Cilvēku resursu vadība vs talantu vadība

1. Ja uzņēmumā primārā ir procesu vadība, tad personāla vadībai (Personnel Management) galvenokārt ir formāla, administratīva, datu ievades un uzskaites funkcija, kuras mērķis ir izveidot, pārvaldīt un uzturēt taisnīgus darbinieku līgumsaistību, darba laika un nodarbinātības nosacījumus. Personāla vadītājs ir kā starpnieks starp vadību un darbaspēku, ar fokusu uz nepārtrauktu procesa ciklu, un tāpēc var pastāvēt konflikta situācija, kad personāla vadība neatbilst procesu vadības mērķiem, jo jebkuras situācijas prioritātes tiek izskatīta caur procesu ķēdi.
2. Ja organizācijā noteicošā ir cilvēku resursu vadība (Human Resource Management), tad tiek apvienotas tradicionālās vadības funkcijas ar organizācijas vīziju, misiju, mērķi un stratēģiju, kā arī īstenoti uz cilvēku attīstību un izaugsmi orientēti procesi. Tās ir darbības, kas saistītas ar līderību un talantu vadību, lai nodrošinātu stratēģisko mērķu izpildi, vienlaicīgi nodrošinot darbinieku vajadzību apmierināšanu. Cilvēki nav resursi, bet ir personības, kas tiešā veidā ir iesaistīti un veicina organizācijas panākumus, jo no tiem ir atkarīgi viņu personiskie panākumi, tajā laikā personiskais zīmols.